Jaunas mājas Mārupē

ANDA PŪCE, liepajniekiem.lv

Nekustamo īpašumu tirgū vienmēr vēlmes jāsalāgo ar iespējām. Kamēr sapnis par jaunām mājām kādam izplēn augsto bankas kredītlikmju un ikmēneša maksājumu priekšā, tikmēr tikt pie mājokļa Mārupē daudziem joprojām ir vilinoši, un arī attīstītāji te piedāvā jaunas, modernas mājvietas. Par to, kādas ir mājokļu tirgus tendences, skaidrojām datos un pie investoriem, kas attīsta mājokļu projektus Mārupē.

Divistabu dzīvoklis par 45 tūkstošiem

Uzņēmuma “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns jaunākajā Mājokļu tirgus pārskatā skaidro – Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnijā pazemināt kredītlikmes bijis nozīmīgs signāls, lai mājokļu tirgū kaut kas sakustētos, viņš to sauc par “gaismas staru pēc depresīvajiem mēnešiem”. Tomēr joprojām vērojama piesardzība, un indikāciju par būtiskām izmaiņām tirgū pagaidām nav, tas kopumā ir visai lēns, saspringts, darījumu apjoms joprojām krītas, jauni piedāvājumi tirgū parādās maz, un lielā mērā pircēji diktē noteikumus pārdevējiem.
“Latio” Mājokļu tirgus pārskatā lasāms, ka kopumā šogad Pierīgā bijis ap 1100 darījumu ar dzīvokļiem, kopējā darījumu summa bija ap 75,77 miljoniem eiro, un abi šie rādītāji ir zemāki, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu.

Pieprasītākās platības bijušas 38–63 m², 42 % darījumu bijuši ar divistabu dzīvokļiem, 21 % bija vienistabas dzīvokļi. 67 % realizēto īpašumu bijis ēkās, kas celtas līdz 1999. gadam, 27 % īpašumu – pēdējos 20 gados būvētos namos. Nekustamā īpašuma tirgus eksperti no “Latio” skaidro, ka dzīvokļu tirgus turpina atspoguļot piesardzību darījumos, kad joprojām augsto kredītprocentu likmju un nedrošās ģeopolitiskās situācijas dēļ iedzīvotāji nogaida, un sērijveida dzīvokļu segmenta īpašumi šajā cenu kategorijā ir vienīgais, ko ģimenes var atļauties situācijā, kad nekustamo īpašumu cenas ir kāpušas par trešdaļu, bet algas – tikai par 8,5 %. Attiecīgi hipotekārā kredīta slogs, lai iegādātos modernu dzīvokli jaunajā projektā, ir kļuvis par lielu, pat saliekot kopā vairāku mājsaimniecības dalībnieku algas. Taču, tirgū parādoties dzīvokļiem jaunā projektā par zemāku cenu, tirgus aktivizējas, kas skaidri apliecina, ka daudzi labprātāk izvēlētos mājokļus jaunajos projektos. Tāpēc arī tie, kuri nevar atļauties šādu dzīvokli pirkt, nereti izvēlas īrēt, gaidot labvēlīgāku situāciju nekustamā īpašuma iegādei. Balstoties uz “Latio” ekspertu aprēķiniem, augustā īrēt divistabu dzīvokli jaunajā projektā pieprasītākajās Rīgas apkaimēs bijis par 15 % izdevīgāk, nekā to iegādāties ar hipotekāro kredītu uz 25 gadiem, tādējādi mājokļa īre atkal kļuvusi finansiāli labvēlīgāka.

Būtiski saprast, ka jau šobrīd Latvijā 21,3 % no mājsaimniecību kopējiem ienākumiem tiek tērēti mājokļa uzturēšanai (ES vidēji 24,1 %). Tāpēc ļaudis aizvien vairāk vērtē ēkas energoefektivitāti, iegādājoties īpašumu, tāpēc, ja ne jaunais projekts, tad tiek lūkots siltināto ēku virzienā. Taču kopumā mājokļa uzturēšanas cenas Latvijā ir samazinājušās, ja salīdzina ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.
Tikmēr sapnis par jaunu mājokli daudziem ir dzīvs. Tā “SEB banka”, šovasar apvaicājot savus klientus, noskaidroja, ka gandrīz 45 % iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa dotu priekšroku dzīvei modernā ēkā jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Uz jautājumu, cik gatavi nekustamā īpašuma iegādei tērēt, ļaudis nosauca summas, kas ir no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro par jaunu dzīvokli un 150 tūkstoši par savu privātmāju. Cita lieta, ka šajā cenu kategorijā sapņi nebūs īstenojami, jo, lai pārceltos uz mājokli jaunā projektā vai privātmāju, jārēķinās ar izmaksām krietni virs 100 tūkstošiem, un šādu naudu par jaunu mājokli gatavi atdot vien 24 % no aptaujātajiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indekss” rāda, ka vairāk nekā puse darījumu notiek bez kredītu piesaistes. Šogad ievērojami pieaudzis to pircēju īpatsvars, kuri pērk mājokli par saviem līdzekļiem un kuriem bankas aizdevums nepieciešams vien daļējai pirkuma maksas segšanai. Lielākoties šādi darījumi notiek par summu līdz 60 tūkstošiem eiro, iegādājoties mājokli sērijveida projektā, skaidro “Latio” eksperti.

Zemes pleķītis mazam namiņam

Pieprasītākās privātmājas aktīvajā Pierīgā ir 80–210 m² lielas. Analizējot tirgus darījumu datus, pēc 2000. gada celts īpašums ar platību līdz 100 m² maksājis ap 110 tūkstošiem eiro, līdz 150 m² – ap 175 tūkstošiem. Lielākoties darījumi notikuši ar īpašumiem, kas celti līdz gadsimtu mijai, jaunākas privātmājas tirgū ir tikai ap 20%. Vairāk nekā pusē darījumos bijušas 50–149 m² lielas ēkas.
Kopumā interese par privātmājām, īpaši Pierīgā, aizvien ir augsta, pircēji cenšas iekļauties cenu kategorijā līdz 150 tūkstošiem eiro. Līdz ar to lēnāk darījumi notiek ar pārdošanai celtajām privātmājām, kas ir salīdzinoši dārgākas, toties tas aktivizējis īres tirgu, kur īpašnieki par 750 līdz 1200 eiro piedāvā īrēt kvalitatīvas, nelielas platības privātmājas. Lai arī pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm joprojām ir augsts un īpaši Pierīgā, tirgū pieejamo zemes gabalu piedāvājums ir samērā ierobežots, jo liela daļa kvalitatīvāko zemes gabalu jau pārdoti iepriekšējos gados. Tāpēc Pierīgas jaunajos privātmāju ciematos īpašumu tirdzniecība norit bez kavēšanās. Ļoti augsta interese bijusi par zemi ciemos pie Olaines, Ķekavā, Baložos, Piņķos, arī Salaspilī. Pircēju interese lielākoties ir par zemes gabaliem, uz kuriem plānots celt neliela karkasa privātmāju līdz 100 kvadrātmetru platībā.

“Lai uzbūvētu māju, jārēķinās ar izmaksām, sākot ar 1500 eiro par kvadrātmetru. Pēc mūsu novērojumiem interese par privātmāju būvniecību ir tikpat liela kā iepriekšējos gados un brīžiem pat kļūst vēl lielāka. Būvēt sev māju vairāk izvēlas klienti, kuriem ir vai nu uzkrāti līdzekļi zemes iegādei, vai arī klienti, kuri līdz šim dzīvojuši dzīvoklī (gan jaunajos projektos, gan vecajos), un nu ir nolēmuši, ka vēlas lielāku dzīvesvietas platību. Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, ko var skaidrot ar fiksētām izmaksām, un to, ka pirms līguma noslēgšanas ar būvnieku klients var dabā redzēt, kā izskatīsies gala produkts. Populārākās platības ir 100, 120 un 150 kvadrātmetri. Tomēr ir arī jauna tendence – arvien biežāk redzam mājas līdz 60 kvadrātmetriem, jo to dokumentācijas process ir vienkāršots,” par novēroto dalās “SEB bankas” Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Tāpat viņš norāda, ka, meklējot vietu privātmājas uzbūvei, klienti pastiprinātu uzmanību pievērš inženiertehnisko komunikāciju esamībai un infrastruktūrai (piebraukšanas iespējas u.tml.), tāpēc nereti izvēlas zemes gabalus ciematos, kas ir jau attīstīti, vai tas plānots tuvākajā laikā. Kā populārākās zemes iegādes un potenciālās būvniecības vietas viņš min Ādažus, Mārupi, arī Ķekavu. Aptaujā, ko banka veica savu klientu vidū, noskaidrots, ka, ja būtu neierobežotas iespējas izvēlēties sev sapņu mājokli, lielākā daļa iedzīvotāju (51 %) uzbūvētu savu sapņu privātmāju tuvāk dabai, proti, ezera, upes vai jūras krastā. Gandrīz katram ceturtajam sapņu mājoklis ir privātmāja kādā no privātmāju ciematiem. To parāda arī tirgus dati. Kopumā no visiem darījumiem ar zemes iegādi privātmājām puse notikusi Rīgā vai Pierīgā. Tā sauktajā aktīvajā Pierīgā bijis ap 30 % no visiem darījumiem, ap 15 % – pārējā Pierīgā un vēl 5 % galvaspilsētā. Darījumu skaits gan, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visur ir krities, Pierīgā fiksēts ap trešdaļu mazāk darījumu, Mārupes novadā par 38 % mazāk nekā pirms gada, tomēr salīdzinoši te bijis otrs lielākais darījumu skaits (68 darījumi) aiz Ķekavas novada, kur šogad 84 īpašumi mainījuši saimniekus.

Jāteic, ka, apskatot biežāk reģistrēto pārdošanas cenu robežas un sludinājumos piedāvātās cenas, jāsecina, ka Mārupē par zemi prasa no 25 līdz 71 eiro par m², bet pārdošanas cena šogad ir bijusi no 18 līdz 45 eiro par m², kas ir augstākā cena Pierīgā. Ādažos darījumos fiksētas cenas no 12 līdz 30 eiro par m², Ķekavā vispār no 8 līdz 22 eiro, Ropažos mazliet vairāk – no 11 līdz 34 eiro par m². Mārupes darījumu cenas ir līdzīgas Jūrmalas īpašumu cenām, kur sludinājumos prasīts no 30 līdz 142 eiro par m².
Pierīgā 55 % “SEB bankas” veiktās aptaujas respondentu maksā par mājokli kredītā no 700 līdz 1000 eiro mēnesī. “Savs mājoklis, kas iegādāts ar bankas finansējumu, ir pievilcīgs risinājums tiem, kuri zina, kur vēlas dzīvot, un jau strādā un gūst stabilus ienākumus. Turklāt jauni speciālisti un ģimenes ar bērniem var saņemt “Altum” atbalstu, kas palīdz samazināt pirmās iemaksas summu. Jauniem cilvēkiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi, bieži vien nav viegli sakrāt 15 % no mājokļa vērtības pirmajai iemaksai, tāpēc valsts atbalsts ir ļoti pieprasīts. Piemēram, šī gada pirmajā pusgadā ap 36 % no aizdevumiem mājokļa iegādei bija ar “Altum” atbalstu,” norāda banka.

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins neslēpj, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023. gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apjoms bija vien 12 % apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir 3 reizes mazāk nekā vidēji eirozonā – 36 %. Svarīgi gan uzsvērt, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem hipotekāro kredītu pieejamība ir augsta – Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30 % no reģiona IKP). Pierīgā katrs otrais darījums tiek finansēts ar hipotekāro kredītu, bet Mārupes novadā – pat divas trešdaļas mājokļa
iegādes darījumu.

Jauns ir jauns

Savukārt privātmāju segmentā novērots: potenciālie pircēji “ceļ uz augšu” sev nospraustos cenu griestus, jo sākotnēji vēlamā budžeta ietvaros īpašumu piedāvājums ir ļoti ierobežots. Lielākā daļa interesējas par gatavām privātmājām ar vismaz trim guļamistabām un platību līdz 130 m², kas tuvākajos gados neprasīs lielus ieguldījumus. Tā kā nav indikāciju, kas norādītu uz būvniecības izmaksu kritumu tuvākajā laikā, cilvēki labprātāk meklē jau gatavas privātmājas, taču sastopas ar ļoti zemu piedāvājumu. Tostarp potenciālo privātmāju pircēju skaitu papildina arī tie, kuri sākotnēji skatījās jaunu projektu virzienā. “Ja kvadrātmetra cena projektā pārsniedz 2400 eiro, pircēji sāk pārskatīt savas iespējas un visbiežāk izvēlas vai nu kvalitatīvi atjaunotu mājokli sērijveida projektā, vai pārorientējas uz privātmājas pirkšanu,” novērojusi “Latio” darījumu vadītāja Janeta Linkuna. Nekustamā īpašuma kompānijas “Arco Real Estate” valdes loceklis un vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukkalējs presē sacījis, ka gada sākumā mājokļa pirkumu daudzi atlikuši, gaidot zemākas “Euribor” likmes, cenas tāpēc bijuši spiesti samazināt arī jauno projektu attīstītāji.

Vairāki lieli jauno projektu attīstītāji būvniecību pārtrauca, kas, savukārt, pie nezūdoša pieprasījuma nozīmēs atkal jaunu cenu kāpumu tieši jaunajos projektos. Apmēram piektdaļa pirkumu Rīgā šogad bijuši tieši jaunajos projektos. Eksperti arī uzsver, ka, salīdzinot ar mājokļu cenām Rīgas centrā, mājoklis jaunajā projektā Pierīgā vai pat tālāk nereti ir finansiāli izdevīgāks pirkums, sevišķi, ja teritorijā ir labi attīstīta infrastruktūra, sabiedriskā transporta savienojumi uz Rīgu, un pircējs nejūtas fiziski “atrauts” no ikdienas dzīves pilsētā. Tāpēc arī jauno projektu piedāvājums Pierīgā izraisa lielu interesi. M. Opincāns turpina: “Lielākajai daļai iedzīvotāju (75 %) svarīgākais kritērijs, izvēloties mājokli, ir tā atrašanās vieta. Otrs būtiskākais kritērijs (62 %) ir mājokļa energoefektivitāte, līdz ar to arī zemākas izmaksas par apkuri. Trešajā vietā ir cena, ko atzīmē 60 % aptaujāto. Tālāk pēc svarīguma ar gandrīz vienādu vērtējumu ir zaļa un sakārtota vide, tuvumā pieejami veikali, tirdzniecības centri, sabiedriskais transports, kā arī stāvvieta automašīnai.

Atbildot uz jautājumu, cik daudz cilvēki būtu gatavi piemaksāt par to, lai potenciālais mājoklis būtu energoefektīvs, trešdaļa aptaujāto tomēr saka, ka nebūtu gatavi maksāt vairāk. “Redzam, ka attīstītāji arvien vairāk seko pieprasījumam – pievērš īpašu uzmanību ēku energoefektivitātei, piedāvā risinājumus, kas var samazināt rēķinus, rūpējas par to, lai stāvvietā būtu iespēja uzlādēt elektroauto. Tāpat cenā cenšas iekļaut dažādas ekstras: noliktavu, stāvvietu, virtuves iekārtas.”

Privātmājas gaida ar nepacietību

Tikai pērn Latvijā dibinātais nekustamo īpašumu attīstītājs “Angern” uzsācis sava pirmā projekta daudzdzīvokļu ēku kompleksa “MUUNA” pirmās kārtas celtniecību. Projekts tiek attīstīts Mārupes centrā, Gaujas un Ventas ielas rajonā ar kopējo platību 3,35 ha un lielu zaļo ārtelpu 2,5 ha. “Angern” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kurā apvienojusies pieredzējusi komanda, kas iepriekš daudzdzīvokļu māju būvniecībā ir darbojusies vairāk nekā desmit gadus. Projekta autori ir SIA “RUUME Arhitekti”, būvdarbus veic būvfirma “Angern Bau”, kopējās investīcijas plānotas 30 miljonu eiro apmērā.

Projektu plānots realizēt 5 posmos, un vispirms taps ēku komplekss “Lyra” trīs stāvu augstumā, kas ietvers kopumā 150 dzīvokļus un 10 privātmājas. “Angern” Mārketinga un pārdošanas vadītāja Kristīne Bišmeistare stāsta, ka “MUUNA” atrodas ļoti labā vietā Mārupē, uzņēmuma vadībā lielākoties ir mārupieši, un visi šo nepievilcīgo kvartālu bija ievērojuši, saskatot, ka tieši te būtu iespēja veidot ko jaunu. Kad radusies iespēja to iegādāties, daudz ticis domāts par to, kā pozicionēt jauno projektu, un izvēlēta mērķauditorija, kas Mārupei ir visraksturīgākā – ģimenes
ar bērniem. Pavasarī, kad plānots pabeigt pirmo kārtu, tiks uzsāktas arī otrā un trešā, bet pēdējās divas – pēc pusotra diviem gadiem, lai piecu gadu laikā “MUUNA” būtu gatava. “Ļoti liela interese ir par privātmājiņām, kas mums iecerētas noslēdzošajās kārtās, un tās mēs, iespējams, sāksim projektēt un būvēt pat agrāk nekā sākotnēji plānojām,” K. Bišmeistare stāsta. Arī par komerctelpām esot liela interese no uzņēmējiem. Bažu par to, ka projekts varētu nebūt veiksmīgs, attīstītājiem nav. “Visam pamatā ir liela izpēte, aprēķini un nopietni plāni,” K. Bišmeistare skaidro. “Vasarā, uzsākot pārdošanu, jau 30 % pirmās kārtas mājokļu ir atraduši savus saimniekus, projekta nākamajiem posmiem piesaistīts “Swedbank” finansējums, ir arī citu banku interese finansēt šo jauno projektu,”
uzņēmuma pārstāve saka.

“MUUNA” ideju pieņēmusi arī vietējā kopiena, un kaimiņu reakcijas esot ļoti pozitīvas. Viņa stāsta, ka daudzi, kuri iegādājas dzīvokli pirmajās projekta mājās, ir vietējie mārupieši, kuri grib pārcelties, arī tādi, kas pērk īpašumu bērniem vai mazbērniem, ir arī klienti, kas šo dzīvokli saredz kā investīciju objektu, jo arī īres tirgus ir karsts.
Tirgus spēlētāji novērojuši, ka ģimenes vēlas tikt pie mājokļiem diezgan lielā gatavības stadijā, lai ātrāk var ievākties, jo nav laika kaut ko ilgi remontēt un iekārtot. “Tāpēc kaut kādi klienti mums atbira, jo viņi gribēja tikt pie mājokļa ātrāk, nekā mēs varam uzbūvēt. Bet ir tādi, kas gatavi paciesties un sagaidīt tieši te savu jauno dzīvokli,” arī K. Bišmeistare apstiprina šo tirgus tendenci. “Kad dzīvokļi būs tuvāk gatavībai, darījumi virzīsies uz priekšu ātrāk,” pieļauj uzņēmuma pārstāve, kura sastopas gan ar izlēmīgiem klientiem, kas ātri pieņem lēmumu par pirkumu, gan
tādiem, kuri ļoti rūpīgi apsver dzīvokļa iegādi, uzdod diezgan specifiskus jautājumus, salīdzina ar citiem jaunajiem projektiem.

Projekta ‘Muune” atklāšana. No kreisās: īpašnieki un vadītāji – Jānis Kārkliņš, Annija Kārkliņa, Andris Bišmeistars, Kristīne Bišmeistare.
Angern publicitātes foto

Pierīgas pašvaldībās investorus iegūs atbalstošākie

Lielākais industriālo parku attīstītājs Latvijā “Piche” šobrīd pievērsies arī dzīvojamo ēku projektiem un attīsta dzīvojamo kvartālu “Dižozols” Mārupē, kur jau top pirmās divas mājas. “Kopumā mums ir plānots attīstīt Mārupē veselu kvartālu, tostarp būs 14 daudzdzīvokļu ēkas ar 400 dzīvokļiem, bērnudārzs. Tāpat blakus ir plānotas 60 rindu mājas. Tas viss atrodas bijušās armijas bāzes teritorijā, kur ir mežs un arī augstākais Mārupes kalns. “Šī ir degradēta teritorija, ko nu pārveidosim par modernu vietu. Gan arhitektūras, gan meža dēļ šī teritorija drīzāk varētu līdzināties Jūrmalas apbūvei, nevis tam, ko ir ierasts redzēt Mārupē. Latvijā attīstītāji tomēr bieži vien cenšas būvēt kastīšu tipa ēkas, mēs vairāk gribam ēkas ar terasēm, fasādes ar stiklu un koku,” presē jau skaidrojis “Piche” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns. Kopējās projekta investīcijas tuvāko gadu laikā varētu būt pie 100 miljoniem eiro.

Viņš skaidro, ka projekts ir pārdomāts tā, lai uzņēmumā varētu veidot sistēmu, kā šādus jaunu, modernu mājokļu ciematus vai kvartālus ar daudzveidīgu piedāvājumu attīstīt jebkurā pašvaldībā. Mājokļu cena esot atbilstoša tirgus piedāvājumam, bet attīstītājs cer klientiem piedāvāt augstvērtīgāku produktu par to pašu naudu. “Mana pārliecība ir bijusi, ka industriālo teritoriju attīstība vienmēr iet rokrokā ar mājokļu pieprasījumu, un otrādi, jo vairāk cilvēku dzīvo kādā teritorijā, jo tā ir interesantāka uzņēmējiem, kam ir vieglāk ar darbaspēku,” “Piche” vadītājs saka. Viņš uzsver, ka teritoriju plānošana pašvaldībās ir būtiska, lai nebūtu kļūdu un attīstība būtu līdzsvarota, taču nedz valstij, nedz pašvaldībai nevajadzētu kaut kā censties īpaši regulēt ekonomiskos procesus, jo tas vienmēr atstāj negatīvu ietekmi uz tirgu. Pašlaik darījumu apjoms ir ļoti zems, taču uzņēmēji harmoniski virzās uz projekta realizāciju, ieguldot savus līdzekļus projektā. “Iespējams, mārketinga un pārdošanas cilvēkiem tas būs izaicinājums pēc tam strauji iztirgot tos dzīvokļos “Dižozolos”, bet pagaidām mēs secīgi ejam vispirms ar attīstīšanu, tad realizēšanu,” P. Senkāns skaidro pieeju.

Viņš norāda, ka jauno projektu gadījumos neveiksmes parasti skar pūļa finansēšanas objektus, kuros neprofesionāļi strādā ar svešu naudu, nepietiekami plānojot un pārdomājot lietas, bet “Piche” ne tikai nāk ar savu iepriekšējo pieredzi, bet plāno arī to attīstīt nākamajiem mājokļu projektiem. “Teikšu atklāti, ka tieši tagad pārskatām savu stratēģiju, jo agrāk skeptiski skatījāmies uz Rīgu. Tagad mums jau ir vairāki zemes īpašumi ārpus Mārupes, un mēs, ja godīgi, plānojam lielāku īpatsvaru projektu īstenot citās pašvaldībās, tostarp Rīgā. Mārupē pēdējā laikā iet ļoti smagi, es gribētu teikt – trīsreiz smagāk nekā pirms gadiem trim. Ar jauno teritoriju plānošanu ir ļoti daudz problēmu, jaunais plānojums joprojām nav stājies spēkā. Arī būvvalde kļuvusi stipri birokrātiska, vairums norāžu uz kļūdām ir nepamatotas, esam par to runājuši arī ar pašvaldību. Mūsu skatījumā diemžēl Mārupe ir izvēlējusies ceļu, kur ir runa par investīciju projektu bremzēšanu. Tāpēc uzskatu, ka te noteikti investīciju apjoms nākotnē būtiski samazināsies. Neskatoties uz birokrātiju, kādu laiku jau vēl kaut kas notiks, līdzīgi kā tas bija Rīgā, kur tāpat pirms daudziem gadiem valdīja tāda kā iedomība pret investoriem. Bet tagad Rīga maina savu attieksmi, labo savas kļūdas, taču nu Mārupe, kas gadiem baudījusi lielu interesi no investoriem, ir saslimusi ar zvaigžņu slimību, bet tā vienmēr noved pie perioda, kad būs jāpacīnās par to, lai pie tevis kāds vēl grib būvēties,” teic P. Senkāns, kurš Mārupi agrāk slavējis, tagad vairs tik optimistisks nav.

Viņš uzskata, ka Pierīgas pašvaldību izaicinājums nākamajos gados būs radīt attīstītāju interesi par savu novadu, būs izteikta konkurence. Kā pozitīvu piemēru viņš min Ādažus, Olaini, kur sastapušies ar tiešām atsaucīgu pašvaldības attieksmi. “Olainē tiešām komunikācija ar pašvaldību bija fantastiski laba, jo problēmas ir vienmēr, jautājums ir, kā tās risinām. Ieteiktu pamācīties no Olaines pašvaldības arī citiem. Pašvaldības vadītājs pats iesaistījās, lai panāktu, ka savu projektu īstenojam tieši pie viņiem, un rezultāts ir ieguvums pašvaldības attīstībai,” saka P. Senkāns.

Cer uz privāto partnerību arī mājokļu tirgū

Ekonomiskie un politiskie faktori, kā arī pircēju uzvedības izmaiņas vēl ietekmēs tirgu nākamo divu gadu laikā, prognozē eksperti. Prognozētā Latvijas ekonomikas veiksmīgā atgūšanās no pandēmijas krīzes varētu tikai palielināt uzticību nekustamā īpašuma tirgum, tāpat procentu likmju pazemināšana varētu veicināt mājokļu iegādes aktivitāti, bet šai ziņā ļaužu uzticība aug ļoti lēnām. Pierīgai, kas pēdējos gadus bijusi ļoti pieprasīta mājokļu attīstības ziņā, nāksies ņemt vērā, ka šobrīd Rīgā sāk veiksmīgi attīstīties infrastruktūras attīstības un dzīvojamās platības palielināšanas projekti. Investoriem ir daudz vilinošu piedāvājumu galvaspilsētā, un mazāka daļa “pīrāga” paliek citām netālajām pašvaldībām. Pieaug zaļo un ilgtspējīgo ēku popularitāte, kas nozīmē, ka šādi projekti gūs ne tikai valdības atbalstu, bet arī izpelnīsies lielāku pieprasījumu iedzīvotāju vidū. Joprojām plašās attālinātā darba iespējas savukārt ir priekšrocība piepilsētām un lauku pašvaldībām, kas var piedāvāt labāku dzīves kvalitāti prom no lielpilsētas drūzmas.

Interesantu piedāvājumu iedzīvotāji varētu sagaidīt nākotnē, jo Finanšu ministrijas virzītā jaunā pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programma paredz sadarbību ar 17 pašvaldībām, tostarp Mārupes novadu. VNĪ būs galvenais publiskā partnera pārstāvis un strādās kopā ar pašvaldībām, kas piedalīsies projektā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju. Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve līdz 2030. gadam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem eiro. “Latvijā līdz šim ir realizēts tikai viens šāda veida partnerības projekts – Ķekavas apvedceļa izbūve. Tādēļ ticu, ka pieejamu cenu īres mājokļu programmas īstenošana sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku radīs jaunu prasmju un zināšanu kopumu šādu projektu sekmīgai īstenošanai nākotnē,” cerību pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš norāda, ka Latvijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildu izaicinājums ir arī hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības.

Latvijas Bankas eksperti uzsver, ka vēl viens risinājums, lai veicinātu nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti un mājokļa kredītu pieejamību valsts līmenī, bet jo īpaši reģionos, ir zemesgrāmatas nodevas samazināšana. Salīdzinoši augstā nodeva motivē pircējus slēpt patieso darījuma summu, kas savukārt ierobežo vietējā mājokļu tirgus vērtējumu ticamību un izsniegto kredītu apjomus.
Nekustamā īpašuma nozares eksperti norāda, ka patiesās darījumu summas mēdz būt augstākas, nekā norādīts oficiāli. Iemesls tam ir vēlme izvairīties no salīdzinoši augstās zemesgrāmatas nodevas, slēpt līdzekļu izcelsmi un nevēlēšanās maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par kapitāla pieaugumu. Zemesgrāmatas nodevas pilnais apmērs Latvijā (1,5 % no darījuma summas) ir būtiski augstāks nekā Igaunijā (0,1–0,2 % no darījuma summas) un Lietuvā (~17–34 eiro).