GANDRĪZ KĀ
JAPĀNĀ
SILVESTRS SAVICKIS, biedrības “Mārupes uzņēmēji” padomes loceklis, “Uzņēmēju Vēstis” redaktors
KAS IR MĀRUPE? Punktiņš uz pasaules globusa Latvijas galvaspilsētas Rīgas pievārtē. Vai varbūt vieta, kurā dzīvo vairāk nekā 40 000 cilvēku, no kuriem gandrīz puse apdzīvo Mārupes pilsētas teritoriju? Teju 5000 reģistrētu uzņēmumu, no kuriem vairāki ir lielākie valsts mērogā, 65 % iedzīvotāju darbspējīgā vecumā un izteikti pozitīva demogrāfiskā bilance. Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā – 30,2 tūkstoši eiro – Mārupes novads tuvojas Japānas valsts līmenim, 2021. gada sākumā rakstīja izdevums “Dienas Bizness”.1 Diez kā ir šodien?
Tomēr tie ir tikai skaitļi bez pievienotas emocionālas vērtības. Bet vērtību var radīt tikai cilvēki un viņu stāsti – atmiņas un piedzīvotais tieši šeit – gan tagad, gan vēstures griezumā. Tāpēc mēs turpinām meklēt sava novada – Mārupes kodu. Mēs uzsākam rakstīt Mārupes apkaimju stāstus, raugoties caur izcilu novadnieku skatu prizmu. Un par Mārupi ir jāsāk rakstīt ar Mārupi – to apkaimi, kas šodien ir zināma kā Mārupes pilsēta.
Mārupi no kārtējā Rīgas mikrorajona vietas izglāba Konstantīns Hvostovojs, toreiz Mārupes kolhoza priekšsēdētājs. Šobrīd ļoti simboliski – ukrainis, kurš dzimis Dņipro apgabalā. Tieši viņš pagājušā gadsimta 60-ajos gados pārliecināja LPSR Komunistiskās partijas komiteju par nepieciešamību Mārupē veidot kolhozu, nevis kārtējo guļamrajonu no plašās padomijas Latvijā dislocētajiem viesstrādniekiem, kā partijas kungi bija iecerējuši. Ironiski, bet tieši Mārupes kolhozs kļuva par ekonomiskās izaugsmes iedīgli šodienas novadam.
Tieši Konstantīns uz Mārupi uzaicināja Lieni Lūsi, mūzikas skolotāju, kura bija kļuvusi populāra, pateicoties Latvijas Televīzijas bērnu muzikālo raidījumu ciklam par “Krustmāti Lienīti”. Un, protams, viņas audzēkņiem – Mārupes bērnudārza “Lienīte” mazajiem dziedātājiem un dejotājiem. Mārupes kodu žurnālā turpina attīstīt sarunas ar trīs ģimeņu pārstāvjiem – ārzemniekiem, kuri izvēlējušies Mārupi par savu dzīves vietu. Kas pievelk ārzemniekus Mārupei – vai tā ir dabas un cilvēku maģija, kā atzina ķīniešu Shi ģimene no Šanhajas, vai citi jaukumi, to skaidrot devās Laura Kulakova.
Savukārt dabas klātbūtnes dimensiju Mārupes kodam pievieno Sandra Zaiceva, savulaik žurnāla “Deko” galvenā redaktore, kura šodien ir iekopusi un turpina attīstīt populāro zirgu izjādes un atpūtas vietu “Zirgzandales”. Ar Sandru sarunājās mūsu kolēģe no Liepājas Anda Pūce. Kā pilnveidojas Mārupes novads un arī visa Pierīga nekustamo īpašumu attīstības aspektā, Anda turpina pētīt analītiskā griezumā un sarunājas ar Mārupes dzīvojamā fonda attīstītāju “Angern”, kas būvē jaunāko dzīvojamo ēku kompleksu “Muuna” tepat Mārupes pilsētas centrā, Gaujas ielā. Šo stāstu lieliski papildina saruna ar Pēteri Senkānu, lielāko industriālo parku attīstītāja Latvijā ”Piche” īpašnieku un vadītāju, kurš nesen ir pievērsies arī dzīvojamo ēku projektiem un Mārupē saskata lielu biznesa izaugsmes perspektīvu.
Tomēr kas gan būtu vieta bez izglītības iespējām. Mārupes vietvara vienmēr ir izcēlusi savu izglītības iestāžu attīstību kā vienu no novada izaugsmes prioritātēm. Un tiesa, strauji augošs novads pieprasa aizvien jaunas izglītības iestādes, kur jaunajiem novadniekiem pieaugt, mācīties un pilnveidoties. Mūsu kolēģe Laura Kulakova žurnālā atklāj kādas mazāk zināmas izglītības spektra iespējas, kas jau labu laiku pieejamas Mārupes novadā, tiesa, ļoti profesionālā – aviācijas jomā. Izrādās, ka Mārupē atrodas veselas četras ar aviācijas nozari saistītas izglītības iestādes, no kurām 3 pārvalda nacionālā aviosabiedrība “airBaltic”, bet vienu – Rīgas lidosta. Arī šis ir virziens, kas pietuvina iespēju jaunajiem un mazāk jaunajiem mārupiešiem apgūt kādu ar aviāciju saistītu profesiju tepat pie savas dzīves vietas sliekšņa. Un, neapšaubāmi, arī šī ir daļa no Mārupes koda.
Un, visbeidzot, šī numura saldais ēdiens ir Lauras Kulakovas saruna ar vienu no Latvijas izcilākajiem žurnālistiem un komentētajiem ar 30 gadu pieredzi žurnālistikā – šobrīd žurnāla “IR” komentētāju un arī izdevniecības “Cits medijs” padomes priekšsēdētāju Paulu Raudsepu. Par to, kas ir žurnālistika, kāda ir tās vieta šodienas informatīvajā telpā, cik nozīmīga ir mediju eksistence demokrātijas noturībā un, galu galā, par to, ko tad arī mēs šeit, “Uzņēmēju Vēstīs”, darām un kāds no mūsu redakcijas darba ir pienesums sabiedrībai. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.
Izbaudīsim gada tumšo vakaru laiku, lasot mūsu žurnālu!
Atbildēt