Jaunais golfs
Ar KĀRLI CINĪTI, biedrības “Golfa klubs Viesturi” prezidentu, sarunājas SILVESTRS SAVICKIS
Golfs, tas ir dārgi, skanēs atbilde, ja vaicāsim nejaušam garāmgājējam Mārupes (vai Rīgas) ielās. Ja dārgi, tātad pieejams tikai nelielai sabiedrības grupai, kas var atļauties ar trīsciparu skaitļiem mērāmu spēles inventāru, laukuma nomu, kā cena līdzvērtīga maltītei restorānā, un laika apstākļiem pakārtotu dzīves ritmu, kas sniedz iespēju pamest dienišķās darba gaitas jebkurā brīdī, ja ārā ir golfa spēlei piemērots laiks. Otrs stereotips par golfu ir veidojies kā par bagātu ārzemju pensionāru iecienītu izklaidi, kas tiek realizēts daudzskaitlīgu ārzemju ceļojumu ietvaros, turklāt golfs nepieprasa augstas intensitātes fizisku aktivitāti, jo kas gan tur ir – lēnā garā pastaigājies skaistā dabas vidē, ik pa brīdim piestāj un ar vieglu kustību uzsit pa bumbiņu…
Bet vai tas tiešām tā ir, un vai golfa pasaule ir tik noslēgta un nepieejama, un ko var darīt, lai padarītu to atvērtāku?
Mārupes golfa entuziasti vēlas golfu padarīt pieejamu ikvienam
Viesturu golfa laukuma īpašnieks ir SIA “Golf Estate International”. SIA daļas pieder:
■ Artemijam Mališkovam
(Latvijas Republika) – 60 %
■ Narine Gevorgyan
(Ungārija) – 40 %
Dati: Lursoft
Jūrmalnieks ar Mārupes pierakstu
Kārlis Cinītis ir jūrmalnieks, bet ievērojamu ikdienas daļu pavada Mārupes novadā un konkrēti golfa klubā “Viesturi”. Klubs ir pirmais un attiecīgi senākais golfa klubs Latvijā, kas šogad 11. jūlijā svinēs savu 26. dzimšanas dienu. Klubs ir sabiedriska organizācija, kas organizē golfa turnīrus, sacensības un sabiedrisko dzīvi, bet tam nav tiešas juridiskas saistības ar laukuma īpašniekiem – uzņēmumu, kam pieder zeme, kurš veic laukuma uzturēšanu un gūst ieņēmumus, pārdodot spēles laiku golferiem. Starp klubu un laukumu pastāv abpusēji izdevīga sadarbība – vieni uztur, otri organizē, pa vidu paliek pāri arī kādas naudiņas.
Kārlis ir kluba prezidents (juridiski – biedrības izpildinstitūcijas vadītājs), kurš šobrīd savu lielāko dzīves daļu velta golfam – piedalās, organizē un popularizē šo sporta veidu. Lielāko daļu no šī laika pavada Viesturos, kā dēļ simboliski var teikt, ka Kārlim ir “Mārupes pieraksts”. Bet kā tas viss sākās?
No Piebalga pie Austrālijas latviešiem
Kārlis Cinītis pēc izglītības ir enerģētiķis, absolvējis toreiz Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Elektroenerģētikas fakultāti (tagad – RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas
fakultāte). Fakultāte toreiz atradās Kronvalda bulvārī diagonāli aiz Latvijas Nacionālā teātra, laikam arī tāpēc viena no pirmajām Kārļa darba vietām bija Rīgas Industriālais politehnikums (tagad Valsts tehnikums), kas ir bijušās studiju vietas blakus ēka. Viens no Kārļa galvenajiem uzdevumiem bija
izstrādāt tehnikumā studējošo prakses sistēmu, kā arī organizēt tehnikuma sabiedrisko dzīvi.
Latvijai atgūstot neatkarību, Kārļa darbs profesionāli tehniskās izglītības attīstības jomā nepalika nenovērtēts. Kārlis ar prieku pieņēma uzaicinājumu strādāt pie Latvijas atjaunotās neatkarības
pirmā izglītības ministra Andra Piebalga un konsultēt viņu arodizglītības jautājumos.
Kontakti nosaka visu, ir tāds teiciens, kas pilnībā piepildījās arī Kārļa dzīvē. Darbs izglītības jomā iepazīstināja Kārli ar Anglijas “Daugavas Vanagiem”, kuri piedāvāja Kārlim uzsākt biznesu –
organizēt transporta pārvadājumus no Latvijas uz Angliju – gan uz Londonu, gan uz “Daugavas Vanagu” mītni Catthorpe Manor Anglijas vidienē, Ragbijā (Rugby). Vēlāk Kārlis turpināja attīstīt autopārvadājumu jomu, vizinot latviešus pa visu Eiropu, t. sk. pašvaldību delegācijas u. c.
Kārlis zināja, ka viņam ir radinieki Austrālijā, kuri, kā jau daudzi, emigrēja no Latvijas II Pasaules kara iespaidā, bet viņš nezināja, tieši kurā Austrālijas daļā tos meklēt. Turklāt, pirms Austrālijas viņi dzīvoja Kanādā, un vēlāk, pārbraucot no Kanādas uz Austrāliju, bija mainījuši uzvārdu. Radu atrašana, vietējās Austrālijas latviešu kopienas iepazīšana un iepriekš izveidotie sakari un biznesa pieredze ar Anglijas “Daugavas Vanagiem” noveda pie austrāliešu aicinājuma izveidot Latvijā uzņēmumu, kas palīdzētu veikt juridiskās formalitātes īpašumu atgūšanā un vēlāk arī apsaimniekot Austrālijas un citiem emigrācijas latviešiem piederošos īpašumus Latvijā. Bija svarīgi uzticēt šo darbu kādam, kurš bija pazīstams un pierādījis savas spējas un godprātību, kas deviņdesmitajos gados biznesā nebija pārlieku izplatīta īpašība. Tā tika izveidots uzņēmums “LATAU nekustamie īpašumi” (no vārdu savienojuma Latvija un
Austrālija), kas joprojām apsaimnieko gan ēkas, gan īpašumus un kopā ar citu Kārlim piederošo uzņēmumu veido viņa dzīves pamata ienākumu daļu.
Arī sabiedriskās dzīves laukā Kārlis nesēž, rokas klēpī salicis. Vēl 1996. gadā izveidoja pats savu fondu ar skanīgu nosaukumu “Kārļa fonds”, kā sākotnējais mērķis, kā Kārlis pats saka, bijis nodarbināt savu meitu. Fonds katru gadu īstenojis pa vienam projektam, galvenokārt atbalstot jaunos literātus un izdevējus. Tas 2020. gadā izdeva grāmatu par “Viesturu” golfa kluba vēsturi un spēlētājiem.
Golfa ceļš – no Upsalas caur Bali līdz Mārupei
Kārļa Cinīša dzīve nav iedomājam bez sporta – viņš ir bijis gan sportists, gan sporta dzīves organizators. Sākotnēji spēlējis futbolu un izcīnījis vairākas bronzas medaļas republikas čempionātā, un pat reizi nospēlējis tā laika meistarkomandas “Daugava” sastāvā, vēlāk pievērsies tenisam. Sporta spēļu diapazonā ienākot florbolam, pievērsies trenera un funkcionāra darbam, lielākie sasniegumi bija ar vīriešu florbola komandu RTU/Inspecta, ar kuru vairākkārt aizcīnījies līdz Latvijas čempionāta medaļām.
Golfs pirmo reizi Kārļa dzīvē ienāca agrajos deviņdesmitajos, kad darba jautājumos nācies viesoties Zviedrijā, Upsalā. Kārļa uzņēmums organizēja Latvijas mediķu vizīti pie kolēģiem Upsalas Universitātē. Šīs brauciens Kārlim pavēra perspektīvas citu biznesu attīstīšanai, sadarbojoties ar zviedru partneriem, kuri… visi spēlēja golfu. Kārlim, kā jau pieredzes bagātam futbolistam, šī spēle sākotnēji likās garlaicīga un vienmuļa padarīšana. Nekāda dinamisma, kā bija futbolā ierasts. Tobrīd tā arī palika.
Mēdz būt, ka dzīvē dažkārt sliktas lietas noved pie labām. Tā notika arī ar Kārli. Teju dekādi pēc pirmās tikšanās ar golfa spēli Krājbankas kraha rezultātā, kā iespaidu viņam nācās piedzīvot uz savas ādas, sašķobījās veselība un, lai to uzlabotu, ārsts parakstīja… golfu. Nu varbūt ne tā un tieši, bet aicināja
atrast nodarbošanos, kas liktu dzīvot fiziski aktīvu dzīvi, bet bez futbolam vai florbolam raksturīgā straujuma. Neilgi pēc šīs “receptes” atpūtas nolūkos nokļuvis Bali kūrortā Indonēzijā, viesnīcā bijis golfa
laukums. Angliski nerunājošs viesnīcnieks iedevis 2 bumbas, no kurām viena aizripoja, bet otra… pēkšņi
uzlidoja augstu un tālu. Kārlis bijis patiesi pārsteigts par savām spējām… Atgriezies Latvijā, pa taisno devies uz Salienas golfa klubu pie trenera Valda Liepiņa, kurš Kārlim 62 gadu vecumā palīdzēja nokārtot zaļo karti un “palikt spēlē” uz ilgu laiku. Kārlis, panākumu turnīros un nemitīgi augošā handikapa (Handikaps – punktu atskaites sistēma, kas raksturo golfa spēlētāja meistarību un kvalitāti. Iesācējiem visbiežāk ir handikaps 36 (HCP 36), bet ļoti labiem spēlētājiem handikaps tuvojas nullei. Jo zemāks handikaps, jo labāks spēlētājs. ), kas vienā brīdī esot sasniedzis 13, bet šobrīd turoties ap 20,1 iedvesmots, “iestiga” golfā aizvien dziļāk, tagad spēlē vienu līdz divas reizes nedēļā, organizē ģimeņu turnīrus un sacensības un cer, ka golfs kļūs aizvien populārāks Latvijas sabiedrībā.
Jāsāk ar bērniem
SILVESTRS SAVICKIS. Golfs ir kļuvis par Jūsu dzīvesveidu un, ja tā var teikt, kā savu misiju Jūs redzat golfa popularizēšanu. Ko Jūs darāt, lai padarīt golfu par tautas sporta veidu?
KĀRLIS CINĪTIS. Braucot pa Kantora ielu, ievēroju, ka starp Mārupes Sporta centru un restorānu “Hercogs” ir tukša vieta, kurā nekas nenotiek. Tā kā laukums nepieder sporta centram, bet gan skolai [Mārupes Valsts ģimnāzijai], mēs aizgājām pie direktora, un es vaicāju, vai šo vietu varētu izmantot apmācībai golfā? Direktors, piebilstot, ka skolai atvēlēt šiem treniņiem ne naudas, ne materiāli tehniskās bāzes nav, kopumā gan neiebilda. Tā sakot, redz, kur vieta, viss pārējais no jums. Sākām vasarā, uzreiz parādījās bērni, kādi 50, kā jau parasti, daļa atkrita, bet pienāca vietā jauni. Jo laikam mācījām interesanti – ar golfa nūju un bumbiņām spēlējām desas, trenējām “hole-in-one” (bumbiņa ar vienu sitienu trāpa bedrītē) un darījām citas bērniem aizraujošas lietas. Golfa nodarbības tika iekļautas skolas t. s. “interešu izglītības” programmā un tagad notiek vienu reizi nedēļā, savukārt ziemas laikā nodarbībām ir atvēlēta skolas zāle.
Līdzīgi izdarījām arī Mārupes pamatskolā Tīrainē un Babītes vidusskolā. Nodarbības vada sertificēta golfa trenere Sandra Opīte, bijusī Viesturu golfa kluba direktore. Iespējams, ka golfa popularizēšanas projekta veiksme meklējama absolūtā brīvprātībā un bez naudas iesaistes – Kārlis un Sandra organizē un vada nodarbības bez maksas, skolas atvēl telpas un teritoriju. Visās izglītības iestādēs kopumā golfa pulciņos
piedalās no 100 līdz 130 bērniem.
Tagad varam droši apgalvot, ka lielākajā daļā Mārupes novada skolu darbojas “golfa pulciņi”. Tā nav nekur citur Latvijā. Bez pulciņiem skolās dodamies arī uz citām jauniešu pulcēšanās vietām. Piemēram, Mārupes jauniešu centrā “Hēlijs”, kur bez manis un Sandras nodarbības vadīja mūsu brīvprātīgie, kas ir nozīmīgs pastiprinājums mūsu golfa entuziastu komandai.
S.S. Vai golfa popularizēšanai bērnu un jauniešu vidū ir kāds atbalsts no publiskās naudas – valsts vai pašvaldības? Nav jau noslēpums, ka jauniešu un tautas sporta veidu pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no nodokļu maksātāju naudas.
K.C. Bērnu interese par golfa pulciņiem apliecina šī sporta veida aktualitāti un vajadzību golfu popularizēt vēl vairāk. Es zinu, ka Latvijas Golfa federācija strādā pie profesionālās ievirzes programmas sagatavošanas, kas ļautu golfam nonākt sporta skolās, tādejādi sniedzot iespēju gatavot profesionālus
golferus, kuri, piedaloties starptautiskos turnīros ārzemēs, nestu Latvijas vārdu pasaulē.
Esmu gājis arī pie Mārupes pašvaldības vadības un sporta centra, bet attieksme tur nav līdz galam atbalstoša. Aicinājums iekļaut golfu jaunveidotajā Mārupes sporta skolā neatrada dzirdīgas ausis, bet iespējams, ka šī iniciatīva nāk par ātru, jo sporta skola ir jauna, un, lai iegūtu valsts finansējumu, tai
jāpierāda sava varēšana, tāpēc futbols un basketbols ir drošāka izvēle.
S.S. Jūs vairākkārt pieminējāt “Skandināvijas sistēmu”. Kas tā tāda ir?
K.C. Par Skandināvijas sistēmu es saucu pieeju, kādā pašvaldības atbalsta tautas sportu Skandināvijas valstīs. Protams, katrā pašvaldībā var būt citādāk, bet kopumā ir apmēram tā: ja, teiksim, 10 pašvaldības iedzīvotāji vēlas nodarboties, piemēram, ar peldēšanu, tad viņi raksta iesniegumu pašvaldībai, un tā
šādu iespēju nodrošina un apmaksā. Lieki teikt, ka sporta infrastruktūras problēma Skandināvijā nepastāv un konkrētie peldētgribētāji uz citu pašvaldību jāsūta nebūtu.
Te atkal negribot jāatgriežas pie golfa popularitātes. Kad Piņķos iepriekšējā vasarā notika sporta svētki, iedzīvotāji tika aicināti paši izvēlēties, kādu sporta veidu sacensības iekļaut. Un rezultāti bija pirmajā brīdī pārsteidzoši – trīs izvēlētākie sporta veidi bija orientēšanās, svara bumbu celšana un golfs, kā izpildi
man bija tas gods un iespēja Piņķu iedzīvotājiem nodrošināt. Es redzu vēl daudz iespēju pašvaldības un iedzīvotāju sadarbības sporta jomā uzlabošanā.
S.S. Ja vaicātu, kāds ir Jūsu mērķis golfa popularizēšanā Latvijā?
K.C. Mans sapnis būtu, ja Latvijas golferi tiktu pārstāvētu vismaz olimpisko spēļu kvalifikācijā. Un mums ir tāds potenciāls. Piemēram, mūsu izcilākais jaunais golferis Stefans Sprūdžs, kurš Eiropas golfa rangā šobrīd ieņem augsto 1289. vietu. Vai arī Gatis Valters un Madara Valtere, kurus es, izmantojot savus kontaktus, reiz aizvedu apmaiņas programmā uz Zviedriju.
Mūsu sporta funkcionāriem un pašvaldību speciālistiem vajadzētu braukt mācīties uz Skandināvijas valstīm, kā notiek golfa un citu sporta veidu integrācija tautas sportā. Arī pašvaldības varētu aktīvāk dibināt kontaktus savā starpā un apmainīties ne tikai ar mākslinieciskajiem kolektīviem, kā koriem un
tautas deju kopām, bet arī tautas sporta veidu pārstāvjiem, starp kuriem noteikti būtu arī golfs.
LIENE ŠMITE, Mārupes pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja:
Mārupes novada Sporta skolā profesionālās ievirzes izglītības programmās pieejami 3 sporta veidi: basketbols, futbols un BMX. Savukārt interešu izglītības programmā nodrošinām 11 sporta veidus: basketbolu, futbolu, florbolu, pludmales volejbolu, peldēšanu, peldēšanas apmācību, regbiju, taekvondo, triatlonu, vieglatlētiku un volejbolu.
Šobrīd paplašināt piedāvāto sporta veidu klāstu pašvaldība neplāno, savukārt ilgtermiņā jaunu sporta veidu ienākšanu mēs neizslēdzam. Tomēr vēlos uzsvērt, ka nav būtiski, kur bērns apgūst kādu no savās interesēs esošajiem sporta veidiem, būtiski ir nodrošināt, lai neatkarīgi no īstenošanas vietas novada bērni saņemtu vienlīdzīgu atbalstu.
Tāpēc šobrīd novadā deklarētajiem bērniem ir iespēja saņemt atbalstu, ja kādu no profesionālās ievirzes programmām apgūst citā pašvaldībā. Būtiski, lai programmu īstenotājs ir akreditēts un bērniem tiek nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums. Lai atbalstu saņemtu, aicinām sazināties ar Mārupes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldi. Pilnveidojot atbalsta sistēmu sporta nozarē, nākotnē plānojam šo kārtību pārskatīt.
Jau šobrīd bērni no 7 gadu vecuma, izvērtējot viņu sasniegumus, var pretendēt uz pašvaldības atbalstu līdz 720 EUR dalībai sacensības un treniņnometnēs. Vairāk var uzzināt, lasot: https://www.marupe.lv/lv/sports/pasvaldibas-atbalsts-sporta-veicinasanai
Vaicājām, ko golfa popularizēšanai dara citas šajā sporta veidā iesaistītās organizācijas?
JĀNIS TRĒGERS, Latvijas Golfa federācijas prezidents
Vai un kā golfa federācija veicina jaunu spēlētāju, sevišķi jauniešu, piesaisti golfam?
Bērnu un jauniešu piesaiste ir viens no galvenajiem ikviena sporta veida ilgtermiņa attīstības nodrošināšanas uzdevumiem. Lai šajā jomā gūtu panākumus, nepieciešams aktīvs un mērķtiecīgs darbs daudzos virzienos. Tā kā golfs ir viens no tiem sporta veidiem, kam nav pieejama valsts vai pašvaldību uzturēta infrastruktūra, kā arī golfa treneri primāri darbojas privātajos laukumos, tad viens no mūsu galvenajiem fokusiem tuvākajiem gadiem ir radīt teorētisko un normatīvo bāzi tam, lai iespējami daudzās pašvaldībās, kurās ir pieeja privātai golfa infrastruktūrai un speciālistiem, būtu arī akreditētas interešu un speciālās izglītības programmas. Mēs rēķināmies, ka šis process būs garš un sarežģīts, taču esam droši, ka tas ir viens no būtiskākajiem mūsu ilgtermiņa veiksmes pamatiem.
Bez tā federācija ir atbildīga par junioru nacionālo čempionātu organizēšanu. LGF atlasa nacionālās izlases sastāvu dažādās vecuma grupās un nodrošina tās jaunajiem sportistiem iespējas piedalīties atbilstoša vecuma un līmeņa starptautiskās sacensībās. Tiek atbalstīta junioru tūres norise. Iespēju robežās tiek ieguldīts treneru kvalifikācijas celšanā.
Notiek sadarbība ar sociālajos medijos populāriem satura veidotājiem, lai izmantotu vienu no retajiem kanāliem, kuros vēl var sasniegt gados jauno auditoriju un parādīt viņiem mūsu sporta veidu kā lielisku alternatīvu.
Varbūt ir kādi labi piemēri sadarbībai ar izglītības iestādēm?
Jā, ir vairāki lieliski piemēri sadarbībai ar izglītības iestādēm Latvijā. Piemēram, divās pašvaldībās – Valmierā un Mārupē – tiek realizētas interešu izglītības programmas golfā. Valmierā šī programma tiek īstenota sadarbībā ar Kocēnu sporta skolu. Šajā skolā golfa programmu apgūst bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 20 gadiem, kopumā 8 grupās, savukārt Mārupē interešu izglītības programmas golfā tiek realizētas Babītes vidusskolā, Mārupes ģimnāzijā un Mārupes pamatskolā, pulcējot vairāk nekā 70 bērnus un jauniešus. Šāda veida sadarbības ne tikai veicina sporta veida attīstību, bet arī sniedz bērniem un
jauniešiem iespēju apgūt jaunas prasmes un aktīvi pavadīt brīvo laiku.
Šie piemēri apliecina, ka sadarbība ar izglītības iestādēm var būt ļoti veiksmīga un nodrošināt
būtiskus ieguvumus bērniem un jauniešiem. Šobrīd izstrādes stadijā ir profesionālās ievirzes programma golfā, ko plānots iesniegt izskatīšanai un apstiprināšanai Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Pēc apstiprināšanas programmu plānots integrēt kādā no izglītības iestādēm.
Vai ir pieejams valsts atbalsts golfa popularizēšanai un jaunu dalībnieku piesaistei?
Droši vien nevienam nav noslēpums, kādā situācijā atrodas Latvijas sporta finansējums. Pagājušajā gadā publiskais finansējums veidoja salīdzinoši mazu mūsu rocības daļu, tāpēc darbošanās apstākļos, kad visa nozare sūdzas par valsts atbalsta trūkumu, mums nav nekas jauns. Tomēr mēs atsakāmies kopējo nabadzību izmantot kā attaisnojumu, bet skatāmies uz to kā uz izaicinājumu, kur mums jāmeklē risinājums.
Joprojām uzskatu, ka mūsu golfa ekosistēma, kā pamatā ir laukumi un spēlētāji, kas viens bez otra nevar iztikt, ir mūsu galvenais resurss spēles izaugsmē. Esmu ļoti gandarīts par to, ka Latvijas laukumu īpašnieki tiešām domā par to, kas viņu laukumus varētu padarīt veiksmīgākus tieši ilgtermiņā, un daudz iegulda, lai piesaistītu arvien jaunus spēlētājus. Savukārt, mūsu spēlētāji, kuri bieži vien ar šo spēli ir vislabākajā nozīmē saslimuši, savu mīlestību pret mūsu sporta veidu nodod tālāk saviem bērniem un aktīvi aicina golfu izmēģināt savus draugus.
No federācijas puses mēs cenšamies visiem iespējamiem līdzekļiem šo ekosistēmu stiprināt – ar saviem turnīriem, ar tādām iniciatīvām kā “Izspēlē Latviju” vai “Golfa vēstneši”, koordinējot “Vislatvijas golfa dienas” un “Sieviešu dienas golfā” plānošanu un informācijas apriti, ar apmācībām un citos veidos. Neviena no šīm aktivitātēm netiek atsevišķi finansēta no valsts puses, tomēr tieši šo aktivitāšu kopums ir ļāvis Latvijai kļūt par vienu no vadošajām Eiropas valstīm spēlētāju skaita pieaugumā. Darīsim visu, lai šīs pozīcijas noturētu vēl daudzus gadus. Ceram uz situācijas uzlabošanos valsts un pašvaldību finansējuma ziņā, kas ļautu mums darīt vēl vairāk.
Vaicājām, ko golfa popularizēšanai dara citas šajā sporta veidā iesaistītās organizācijas?
IRĒNA VĪTOLA, Golfa pakalpojumu nodaļas vadītāja, “Jūrmala Golf Club & Hotel” Piņķos
Golfs sabiedrībā tiek uztverts kā elitārs sporta veids, kas pieejams tikai turīgākajiem. Vai Jūs esat līdzīgā ieskatā, vai tomēr redzat golfu kā potenciālu tautas sporta veidu?
Pastāv stereotipi par to, ka golfs ir dārgs un elitārs sporta veids. Īstenībā, ja paskatās no cita skatupunkta, tad nemaz tik dārgs tas nav. Piemēram, ja spēlētājs iegādājas sezonas karti, viņš var spēlēt laukumu neierobežoti, katru dienu, kamēr sezona atļauj. Ja laikapstākļi ir labvēlīgi, tie ir kādi 8 mēneši.
18 bedrītes izspēlēt aizņem aptuveni 3,5 stundas. Jārēķinās, ka sākotnējās izmaksas varētu būt lielākas, jo ir nepieciešams iegādāties ekipējumu – somu ar golfa nūjām. Bet mūsdienās nūjas var iegādāties ne tikai jaunas, bet arī lietotas, kas sākumam ir lieliski piemērotas, lai uzsāktu pirmos pamatus. Mēs ļoti vēlētos, lai golfs kļūtu pieejamāks un populārāks Latvijā, jo golfs ir viens no populārākajiem sporta veidiem pasaulē, kuru spēlē 66,6 miljoni cilvēku. Piemēram, Zviedrijā ir 600 golfa laukumu. Jūs tādāties priekšā? 600!!! Golfu var spēlēt, sākot no mazotnes līdz pat vecumdienām. Golfs nešķiro vecumu, dzimumu vai ķermeņa uzbūvi. Tas ir pieejams arī cilvēkiem ar ierobežotām kustību iespējām jeb
adaptīvie golferi, kuri turpina spēlēt golfu un aktīvi darbojas arī Latvijā, tādējādi parādot, ka golfam nav limitu. Golfs nav tikai spēle, tas ir dzīves stils un socializācija.
Vai un kā Golfa klubs Jūrmala veicina jaunu spēlētāju, sevišķi jauniešu, piesaisti golfam?
“Jurmala Golf Club & Hotel” piedāvā junioru akadēmiju, ko vada JGCH galvenais treneris Dāvis Puksts, viņam palīdz treneres Katrīna Gustafssone un Marija Jučmane. Nodarbības bērniem notiek, sākot no 5 gadu vecuma. Vienmēr arī vecāki ir lielisks piemērs bērniem. Daudziem kaislīgiem spēlētājiem arī mazākās atvases spēlē golfu un trenējas mūsu akadēmijā. Tāpat mēs apmeklējam skolas mūsu novadā, lai parādītu bērniem golfu un radītu viņos interesi par šo burvīgo spēli. Mūsu junioru akadēmijā trenējas gan iesācēji, gan arī jaunieši, kuri tiek sagatavoti Latvijas junioru izlasei. Dāvis Puksts tagad ir ar jau vairāk nekā 12 gadu pieredzi golfa apmācībā, mācījies golfa koledžā ASV un sadarbojas ar pasaules klases treneriem no visas pasaules. Viņš soli pa solim mūsu laukumā ievieš pareizu bērnu apmācības sistēmu dažādām vecuma grupām. “Jūrmala Golf Club & Hotel” atbalsta Latvijas golfa izlasi un nodrošina viņiem sporta bāzi treniņiem.
Varbūt ir kādi labi piemēri sadarbībai ar izglītības iestādēm?
“Jūrmala Golf Club & Hotel” sadarbojas ar tuvākajām skolām, kas atrodas kaimiņos, kā, piemēram, King’s College un International School of Latvia, kā arī mums ir jau nostiprinājusies veiksmīga sadarbība [biedrības “Mārupes uzņēmēji” – red.] projektā “Dzīve ienāk skolā, skola iziet dzīvē”, kā ietvaros Mārupes pamatskolā bērniem sniedzām ievada apmācību golfā.
Kāds atbalsts būtu nepieciešams golfa popularizēšanai jauniešu vidū no valsts un/vai pašvaldības?
Mēs ļoti vēlētos, lai golfs tiktu iekļauts ne tikai Mārupes pašvaldības sporta skolā kā sporta veids, bet arī citās Latvijas pašvaldībās, lai bērniem golfs kļūst pieejamāks. Līdz ar to arī papildu līdzfinansējums palīdzētu golfa laukumiem piesaistīt jaunus spēlētājus un talantus.
Atbildēt