Olimpiskais čempions no Tīraines
Ar Irinu Andrusu sarunājas ANDA PŪCE, liepajniekiem.lv speciāli “Uzņēmēju Vēstīm”.
“Jauns un nepieredzējis, bet ļoti aizkustinošs, uzmanīgs pret cilvēku, maigu dvēseli un apveltīts ar ārkārtīgi skaistām kustībām,” par savu lolojumu saka “King of the Dance” saimniece Irina Andrusa.
To, ka Latvijas jātnieks RIHARDS SNIKUS ar zirgu “King of the Dance” paraolimpiskajās spēlēs izcīnīja mūsu valstij medaļu un vēlāk kļuva par pasaules un arī Eiropas čempioniem jāšanas sportā, dzirdējuši daudzi, kas seko līdzi latviešu sasniegumiem pasaulē. Vēl līdz kādam nonākusi informācija, ka parasportista partneris ikdienā dzīvojas pa “Tīraines staļļiem”, te abi kopā arī trenējas, bet mazāk zināms ir par zirga saimnieci IRINU ANDRUSU, kuru lūdzām pastāstīt par sevi, savu mīluli un zirgiem viņas dzīvē.
Vispirms varbūt mazliet iepazīsimies! Pastāstiet nedaudz par sevi, ko darāt ikdienā, kas jūs aizrauj?
Pēc profesijas esmu zobārste. Vēl skolas laikā stingri nolēmu, ka savu dzīvi saistīšu ar medicīnu. Zobārstniecība izrādījās vistuvākā specialitāte. Mans galvenais hobijs ir mani zirgi un viss, kas ar tiem saistīts. Brīvā laika nepaliek nemaz tik daudz. Man patīk arī lasīt grāmatas drukātā formātā. It īpaši aizrauj grāmatas par Eiropas viduslaiku vēsturi, biogrāfijas un dievinu Agatas Kristi detektīvus. Diemžēl pēdējā laikā reti sanāk apmeklēt mūsu Latvijas Nacionālo operu, man katru reizi tas ir liels notikums un īpašs prieks.
Vai varat pastāstīt, kā iepazināt zirgu, kas kļuva par čempionu? Kāds ir viņa raksturs un kāds ir stāsts par to, kā zirgs nokļuva jūsu īpašumā?
King of the Dance ir mans otrais zirgs, ko es iegādājos kā kompanjonu savam pirmajam zirgam. Viņš bija jauns, nepieredzējis treniņos, bet ļoti aizkustinošs, uzmanīgs pret cilvēku, maigu dvēseli un apveltīts ar ārkārtīgi skaistām kustībām. Vienkārši pasakains zirgs! Protams, raugoties uz viņu toreiz, nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka skatāmies uz topošo paralimpiādes čempionu! Viņš dzimis nelielā zirgaudzētavā tepat Pierīgā, Rāmavā. Sarunāju ar viņa audzētāju kādu laiku zirgu “īrēt”, bet pēc divām nedēļām bija skaidrs, ka šis skaistulis paliks pie manis. Aptuveni pēc pusotra gada, kopš Kings bija manā īpašumā, sakrita tā, ka mūsu izcilais parasportists Rihards Snikus meklēja zirgu treniņiem un startiem sacensībās. Es piekritu dot iespēju viņam pamēģināt, kaut mazliet šaubījos par Kinga gatavību Riharda sporta līmenim. Bet tā soli pa solim viņi ir nonākuši tur, kur ir tagad.
Cik viegli ir uzticēt zirgu citam jātniekam, kā veidojās jūsu sadarbība, gatavojoties svarīgajiem startiem? Kāda bija jūsu loma komandā?
Vai ir viegli uzticēt savu četrkājaino draugu citam jātniekam? Grūti. Taču es uzticēju. Uzticēju zirgu ne tikai Rihardam, bet arī viņa treneriem, pie sevis nolēmusi, ka mēs nelēksim uzreiz lieliem soļiem, bet iesim pamazām, solīti pa solītim, izdzīvojot katru dienu no treniņa līdz treniņam, no pirmajām sacensībām līdz nākamajām. Es uzticēju savu zirgu profesionāļiem, taču pati uzņēmos viņa ikdienas kopšanu, uzturēšanas, barošanas, veselības un inventāra piemeklēšanas kontroli. Tā ir mana darba daļa un mana atbildība.
RIHARDS SNIKUS, paraolimpiskais jātnieks, 2020. gada Tokijas Olimpisko spēļu sudraba medaļnieks, 2022. gada pasaules čempions paraiejādē.
Ir tāds ļoti labs teiciens: kāds dzīvnieks, tāds saimnieks. Līdz ar to arī es noteikti varu teikt, ka Kinga raksturs ir tāds pats kā man. Par Kingu es varu teikt, ka viņam ir liels savs “es”. Viņam pašapziņa ir ļoti augusi, kopš es ar viņu startēju sacensībās ārzemēs. Kā jau katram, viņam ir savi stiķi un niķi. Viņam katru dienu ir citādāks garastāvoklis, nebūs tā, ka šodienas treniņš būs tāds pats kā vakar. Tādā ziņā viņš ir ļoti interesants, un viņa vārds “King of the Dance” pilnībā atbilst viņam.
Var just, kad viņam ir labās dienas, kad, jājot ar viņu, viss ir perfekti un skaisti. Bet ir dienas, kad pilnīgi nekas nesanāk, un tad arī ir tās jautrās dienas, kad praktiski nezini, ko no viņa sagaidīt, bet kopumā ļoti mīļš, draudzīgs, bet ar savu raksturiņu zirdziņš. Interesanti ir arī tas, ka viņš zina, kad viņš ir sacensībās un nekādi joki nebūs. Līdz ar to mums abiem ir ļoti īpaša saikne.
Par Irinas kundzi – Kings un pārējie viņas zirdziņi ir kā bērna vietā, un kā personība viņa ir apbrīnojami fantastisks cilvēks. Mums kā komandai un man pašam ir ļoti paveicies, ka esam sastapuši tik unikālu cilvēku kā Irinas kundze, un tas, ko viņa ir mums devusi, mēs būsim mūžīgi sirdī parādā. Vienmēr, satiekot viņu, var forši aprunāties par visu ko, un tādā ziņā viņa tiešām ir fantastisks cilvēks. Gan viņas zirgiem, gan man pašam ir sajūta, ka esam ģimenes locekļi, jo tādas rūpes par zirgiem, kādas ir Irinas kundzei – otrs tāds cilvēks būtu ilgi jāmeklē. Cepuri nost viņas priekšā.
Cik nozīmīgi jums pašai ir Riharda un Kinga sasniegumi? Ko labprāt no tiem atceraties?
Riharda un Kinga sadarbība aizsākās 2015. gada sākumā. Šajā laikā ir notikuši daudzi dažādi notikumi, gan priecīgi, gan skumji, un to savstarpējā saistība ir nenoliedzama. Kings jūt sava jātnieka sportisko noskaņojumu, ieklausās viņa pašsajūtā. Starp viņiem ir atgriezeniskā saite, tā sauktā “ķīmija”. Man patīk, ka tieši mans zirgs izrādījās tas, kas Rihardam bija nepieciešams viņa uzvarām un sasniegumiem. Galu galā tieši šis duets regulāri dod iespēju skanēt mūsu valsts himnai dažāda līmeņa sacensībās dažādās pasaules valstīs. Katru reizi, nepārspīlējot, man ir lepnuma asaras acīs par Rihardu, Kingu un visu komandu.
Vai pieļaujat, ka varētu iesaistīties vēl kādā līdzīgā “avantūrā”?
Mūsu sadarbību būtu grūti nosaukt par avantūru, jo ceļš uz pjedestālu bija pārāk garš un ērkšķains. Tiesneši starptautiskajās sacensībās Latvijas duetu vēroja 1,5–2 gadus, līdz sākās pakāpenisks kāpums uz pasaules ranga virsotnēm. Visu šo laiku no malas nebija nekāda sponsoru atbalsta, un visu, kas sacensībās bija nepieciešams Kingam, iegādājos no personīgajiem līdzekļiem, turklāt maksāju par treniņiem, lai zirgs “iegūtu pienācīgu izglītību”. Vai es varētu to izdarīt vēlreiz? Es nezinu. Bet esmu pārliecināta, ka ir pāragri sēsties pie savu memuāru rakstīšanas.
Kā vispār zirgi kļuva par jūsu dzīves daļu?
Protams, bērnībā bija sapņi par zirgiem, bet bērnam, kurš auga pilsētā, tās bija fantāzijas uz tālas mākoņa maliņas. Galvenais bija veiksmīgi pabeigt skolu, izvēlēties specialitāti, iegūt izglītību. Un tad pēc daudziem gadiem, ļoti grūtā dzīves posmā, pēc zaudējuma, kad vajadzēja mācīties dzīvot no jauna un kaut kā aizpildīt tukšumu dvēselē, es beidzot nolēmu mācīties jāt. Gribēju apgūt šo prasmi tikai savam priekam, bez jebkādām prognozēm un nākotnes plāniem. Man tas iepatikās, un es arvien vairāk aizrāvos ar zirgu pasauli. Pēc gada es nopirku sev pirmo zirgu, bet pēc pusgada iegādājos otru zirgu – Kingu. Tagad es nevaru iedomāties savu dzīvi bez zirgiem.
Saprotu, ka Kings nav vienīgais jūsu mīlulis. Iepazīstiniet, lūdzu, ar pārējiem!
Tiesa, laika gaitā mans ganāmpulks ir kļuvis nedaudz kuplāks. Viss sākās ar dūkanas krāsas zirgu vārdā Lebrons – viņš ir mans vecākais zirgs, kurš uzskata, ka ir pats galvenais, ir ļoti greizsirdīgs un temperamentīgs, reizēm uzvedas kā “drāmas karalis”. Mums visiem ir savs raksturs un savas vājības, tāpēc ar to jārēķinās. Tad ir Kinga radiniece no tēva puses, ķēve vārdā Kamila – ruda, smalka skaistule, kā arī divi viņas pēcnācēji. Vecākais no tiem jau apgūst jāšanas gaitas, bet viņa divus gadus vecā māsa vēl bauda bērnību.
Zirgi noteikti ir īpašs vaļasprieks, ko tas prasa no jums ikdienā un ko tas dod?
Jāsaka, ka man ļoti paveicās, ka no paša sākuma līdz pat šim brīdim bija un ir cilvēki, kuri ir gatavi man palīdzēt ar zināšanām, pieredzi un praktisku palīdzību. Jau no pirmajām treniņu nodarbībām un arī pēc tam, pieņemot lēmumu par zirga iegādi, sapratu, ka man ir daudz jāmācās, jāapgūst jaunas zināšanas un praktiskās iemaņas. Sapratu, ka mani gaidīs gan plānoti, gan neplānoti izdevumi. Bet pats galvenais ir atbildība par savu vai saviem mīluļiem. Manu paziņu loks pēc pirmā zirga iegādes ir paplašinājies par divām trešdaļām. Ikdienā tas nozīmē katru dienu vairākas stundas pavadīt stallī, tā ir dzīve pēc kalendāra, piesaistīta vakcinācijām, vizītēm pie kalēja, treniņiem, sacensībām. Tā ir arī iecienītāko zirgu
modes zīmolu apspriešana (priekšroku dodu kvalitātes, praktiskuma un cenas kombinācijai), nepieciešamās barības un vitamīnu piedevu, aprīkojuma zirgu pastaigu aplokiem sagādāšana un daudz kas cits. Pats galvenais gan ir saskarsme ar zirgiem! Tas, kā viņi tevi sagaida, reaģē uz tavu balsi, ar savu skatienu un uzvedību ziņo par savu pašsajūtu, par savu pašreizējo noskaņojumu! To nav iespējams salīdzināt ne ar ko citu!
Kā veidojās jūsu sadarbība ar “Tīraines staļļiem”?
Iespējams, pats fakts, ka es jau 11 gadus turu savus zirgus “Tīraines staļļos”, nemainot to atrašanās vietu, daudz ko pasaka. Šo gadu laikā man ir izveidojušās labas attiecības ar “Tīraines staļļu” īpašniekiem Annu Stafecku un Zigmundu Alsiņu, un viņi man ir daudzkārt palīdzējuši gan ar padomu, gan praktiskā ziņā. Starp citu, tieši Anna un Zigmunds bija tie, kuri aizveda Kingu uz viņa pirmajām starptautiskajām sacensībām Francijā. Ceļojums bija gan pa sauszemi, gan ar prāmi. Kings visu braucienu veica komfortabli un ar minimālu stresu. Kopš tā laika ir pagājis ilgs laiks, bet es uzdrošinos teikt, ka priecājos, ka viss notika tieši tā un tieši Tīrainē.
Zirgkopība zināmā mērā ir saistīta ar idealizētiem priekšstatiem. Cik tie atbilst patiesībai? Vai tas derēs visiem?
Romantizēts, idealizēts priekšstats par zirgkopību, jāšanas sportu un zirgiem var būt tikai cilvēkam no malas. Vienu zirgu uzturēt jau ir grūti, sporta zirgu uzturēt ir vēl grūtāk, bet uzturēt un vadīt stalli – tas ir pavisam cits līmenis. Ar to es domāju – pienācīgi uzturēt visus nepieciešamos apstākļus zirgu veselībai un labsajūtai. Viens zirga īpašnieks ar to nevar tikt galā, lai arī kāds entuziasts viņš būtu. Tas nozīmē, ka ir ne tikai pašam jāmācās, bet arī jāiesaista sadarbībā speciālisti. Un mums Latvijā tādi ir.
Vai varat dot kādu ieteikumu tiem, kuri sapņo par savu zirgu? Ar ko cilvēkam būtu jārēķinās?
Pats svarīgākais ir atbildība. Pērkot zirgu, potenciālajam īpašniekam ir jābūt skaidram priekšstatam, kāpēc viņš to dara, kāpēc tieši šis zirgs, kādiem mērķiem. Vai nākotnē viņš spēs uzņemties atbildību par tā veselības uzturēšanu? Vai viņš spēs tam veltīt pietiekami daudz laika?
Atbildēt