Metāls Mārupē

Ar IVARU ENIŅU sarunājas SILVESTRS SAVICKIS un LIESMA KALVE

Būvkonstrukcijas, augstas precizitātes izstrādājumi un elektronikas komponentes top tepat Mārupē, veidojot 100 miljonus eiro apgrozījumu Latvijas ekonomikai.

No skursteņiem, kas paceļas augstu virs pilsētas sienām, kūp melni dūmi, ir darba dienas beigas, augstie rūpnīcas metāla vārti čīkstot atveras un pa tiem laukā nāk skarbi vīri ar sodrējiem notrieptām sejām.
Šis varētu būt sižets no kinožurnāla “Padomju Latvija” par nu jau nebūtībā devušos, bet kādreiz slaveno smagās rūpniecības flagmani “Liepājas Metalurgs”.

Vidējam pilsonim šāda stereotipiska uztvere par metāla ražošanas un apstrādes rūpnīcām būtu attaisnojama, jo nevarētu teikt, ka nozare būtu ļoti komunikatīva un par sevi stāstoša – katrs dara savus darbus, pilda pasūtījumus un daudz apkārt nerunā.
Tāpēc nebūtu nekāds brīnums, ja klusās un mierīgās Mārupes pilsētas un apkaimju iedzīvotāji pat nenojaustu, ka Mārupes novadā atrodas 15 metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, kuru 2022. gada kopējais apgrozījums ir tuvu 100 miljoniem eiro. Raugoties šajos skaitļos, ir acīmredzami, ka nozare ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas virzītājspēkiem. Lai uzzinātu vairāk, uz sarunu aicinājām Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētāju, mārupieti IVARU ENIŅU.

RTU, Radiotehniķis, golfs un Mārasciems

Ivars ir mārupietis, Mārasciema iemītnieks jau 20 gadus, dzimis Rīgā, bet lielu dzīves daļu pavadījis vienā no senākajiem Rīgas mikrorajoniem Imantā. Šodienas dzīvesvietas izvēli par labu Mārupei noteicis Rīgas tuvums, ērtā skolas pieejamība bērniem un… dzīves hobijs – golfs. Jo Mārupe ir vienīgais novads Latvijā, kur vienuviet atrodami veseli divi golfa laukumi.

Ignorējis sava tēva aicinājumu studēt RTU (toreiz RPI, Rīgas Politehniskais institūts) Elektroenerģētikas fakultātē, izvēlējies radniecīgās radio inženiera studijas. Absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Radiotehnikas un sakaru fakultāti un ieguvis maģistra grādu inženierzinātnēs, vēlāk arī ieguvis biznesa vadības grādu (MBA) somu izveidotā jauno profesionāļu augstskolā “Baltic Sea MBA Academy”.

Kā pirmo darba vietu ne bez lepnuma nosauc padomijas rūpniecības flagmaņa, uzņēmuma “Radiotehnika” nestandarta iekārtu cehu. Inženiera domāšanas veids un apgūtā pieredze vēlāk noderējusi, strādājot Zinātņu akadēmijas specializētajā konstruktoru birojā, kas piedalījās unikāla risinājuma izstrādē 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu talismana lācīša Mišas uzpūšanā, kas palīdzēja tam (vismaz šķietami) nonākt kosmosā spēļu noslēguma ceremonijā.

LIESMA KALVE. Kas šobrīd ir metālapstrādes un mašīnbūves nozare Latvijā?

IVARS ENIŅŠ (I.E.). Ar metālapstrādi viss tā kā ir skaidrs – apstrādā metālu: virpo, frēzē, griež, metina utt., ražo detaļas un izstrādājumus. Savukārt mašīnbūve Latvijā būvē dažādas komplicētas iekārtas un konstrukcijas, kas 80 % tiek eksportētas.

Ja runājam par bieži piesaukto rūpniecības nozari, kas vēl jo biežāk tiek saukta par izzūdošu vai pat pazaudētu, tad jāsaka, ka vairāk nekā pusi Latvijas rūpniecības veido trīs apakšnozares: mašīnbūve, kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Mašīnbūve un metālapstrāde pavisam noteikti ir Top 3. Latvijā mašīnbūvē un metālapstrādē kopā darbojas vairāk nekā 300 uzņēmumu, kas nodarbina aptuveni 25000 strādājošo. MASOC pulcē kopumā 182 biedrus, kur bez ražojošajiem uzņēmumiem piedalās arī visas profesionālās izglītības iestādes un industrijai piekritīgas organizācijas – testēšanas, sertifikācijas iestādes, materiālu piegādātāji – visi, kas apkalpo un nodrošina nozari.

Nozares apgrozījums šobrīd sastāda 2,5 miljardus eiro, kas ir ievērojams pienesums Latvijas ekonomikai. Salīdzinājumam, pirms 14 gadiem, 2010. gadā, tas bija 0,5 miljardi – pieckārtīgs pieaugums mazliet vairāk nekā vienas dekādes posmā Latvijas mērogiem ir ievērojams.

Standarti bez kompromisiem

SILVESTRS SAVICKIS (S.S.). Latvijas rūpniecībai nereti piedēvē zemas pievienotās vērtības un zemu ilgtspējas standartu klātesamību. Tevis nosauktie skaitļi liek to apšaubīt – strauja izaugsme un attīstība nevar notikt pie pazeminātiem standartiem.

I.E. Ir trīs lietas, kuras manuprāt ir vērts atzīmēt. PIRMKĀRT, lielākā daļa no nozares saražotā nonāk eksporta tirgos. Šodien nav iespējams izveidot attiecības ar ārvalstu importētāju, ja tu neievēro pašus
augstākos ražošanas standartus, ja tev nav atbilstošu starptautisko sertifikātu, kas apliecinātu kvalitātes un labas ražošanas standartu praksi. Mūsu nozare virs 80 % produkcijas eksportē.

OTRKĀRT, ir mainījusies darba vide un ražošanas procesi. Šodien rūpnīcas strādnieks ir pavisam citādāks nekā kādreiz. Paņemam vienu no skarbākajām profesijām – metināšanu. Visur, kur kaut ko dara ar metālu, ir metināšana. Ir dažādi metināšanas veidi – ir dažādas gāzes, dažādas tehnoloģijas.
Ja kādreiz bija viens milzīgs dūmu mutulis, tad tagad ir individuālās nosūces virs katras darbavietas. Ieejot cehā, tu nemaz nevari noteikt, kurā stūrī notiek metināšana. Tur ir attīrīšanas, rekuperācijas iekārtas. Ja agrāk tas bija viens melns vīriņš, tad tagad tas ir solīds darbinieks ar trim apģērba kārtām – viena mugurā, viena skapītī, viena mazgāšanā. Tātad ne viņi vairs melni, ne briesmīgi. Arī, ieejot uzņēmuma ģērbtuvēs, ir individuālie skapīši ar gaisa nosūcējiem, žāvēšanas iespējām. Tas ir standarts – ražošanas kultūra ir pavisam cita.

TREŠKĀRT, ir jaunu ražošanas fokusu rašanās. Piemēram, līgums starp Latviju un Somiju atvēra vārtus militārās industrijas attīstībai Latvijā. Uzsākot 6×6 bruņumašīnu piegādes līguma izpildi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei, ar PATRIA tika panākta vienošanās, ka vismaz 30 % no gala produkta tiek ražoti šeit uz vietas, Latvijā.
PATRIA, veidojot sadarbību, prasīja mums [MASOC – red.] ieteikt potenciālos dalībniekus tam. Mēs iedevām 25. Sākotnēji uzņēmumiem pret to bija zināma piesardzība, jo nebija skaidrības un perspektīvas. Līdz konkrētam mērķim – pirmajā atlasē nokļuva tikai divi. Jo tur ir zināmas prasības, kas jāizpilda, lai varētu darboties reglamentētā sfērā. Tur ir konfidencialitāte, noslēpums, viss pārējais. Ir konkrētas prasības pret visu uzņēmuma kolektīvu, kadru mainību, datu glabāšanu, cilvēku lojalitāti utt. Šodien ir izveidojies sadarbības klasteris, kur darbojas jau vairāk nozares uzņēmumi – Latvijā tiek ražoti bruņumašīnu rāmji, korpusi, detaļas, tiek veikti montāžas darbi, tagad jau arī bruņutehnikas sastāvdaļas eksportam uz citām valstīm. Militārās industrijas perspektīva sniedz lielisku motivāciju investēt un attīstīties mūsu uzņēmumiem, jo iekļūšana militārajā klasterī paver jaunas un ilgtspējīgas biznesa perspektīvas.

Runājot par metālapstrādes un mašīnbūves nozari kopumā, ir jāsaprot, ka rūpniecības uzņēmumu nevar tā vienkārši atvērt un, ja nesanāk, tad aizvērt. Ja ražojošs uzņēmums ir atradis vietu darbam, tad, visticamāk, tas ir uz ilgu laiku. Investīciju apjoms ražošanas atvēršanā nav salīdzināms ne ar vienu citu
nozari. Piemēram, tirgotājs atnāk un aiziet. Noīrēja veikala telpas, patirgojās, nesanāca – aizver bodīti un aiziet citur.

Ražošanu netaisa vienam vai diviem gadiem, investīcijas nav iespējams atpelnīt dažos gados. Ražotājs rēķina ciparus, cik uz vienu vienību nepieciešams darbinieku, cik iekārtu un cik nepieciešams piesaistīt citas nozares – materiālu piegādi, loģistiku, citas. Uz vienu nozarē nodarbināto tiek piesaistīti aptuveni 20 citu nozaru dalībnieki.

100 miljoni Latvijas ekonomikai

S.S. Un tomēr. Salīdzinoši kluso Mārupes šķietami guļamnovadu redzami atšķaida specifiskā lidostas klātbūtne un tai pieguļošie loģistikas un transporta uzņēmumi, daļēji atlikušās lauksaimniecības zemes ar sabiedrības “Mārupe” klātbūtni un leģendārajiem Mārupes gurķiem. Bet Mārupē darbojas arī 15 metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, kas ir MASOC dalībnieki. Ko mēs zinām par tiem – kas tad top Mārupē?

I.E. Jā, Mārupe ir ar ļoti lielu attīstības potenciālu mūsu nozarei, ģeogrāfiski un industriāli labi novietota ar lielu izaugsmes potenciālu industriālajai ražošanai. Mēs esam izvietojušies vairāk lidostas rajonā – tajā Mārupes malā. Šeit vēl nav izmantots viss potenciāls. Ir vēl Jaunmārupes šoseja, gar kuras malu ir manāmas zināmas industriālās pazīmes. Tā ka uz Mārupi jāskatās plašāk – arī Piņķi, kur koncentrējas rūpniecība. Te ir “LEAX” un “Žogu fabrika”, kas pamazām pārvietojas no Rīgas uz Mārupi (Piņķiem). Tā ka Mārupe nozarei ir ļoti interesanta.

Kopumā Mārupes novadā darbojas vismaz 15 nozares uzņēmumi (MASOC biedri) un virkne citu metālapstrādes uzņēmumu, kas ražo un apstrādā metāla izstrādājumus galvenokārt privāto mājsaimniecību patēriņam, kā arī metāla dizaina produktus.

Kopējais Mārupes novadā strādājošo metālapstrādes un mašīnbūves nozares apgrozījums 2022. gadā ir gandrīz 100 miljoni eiro (precīzi EUR 97 253 2111). Starp lielākajiem ir 4: “Heidelberg Materials SBC Latvia”, “LEAX Baltic”, “Installs” un “Tibnor Latvija”. Katra uzņēmuma apgrozījums ir virs 10 miljoniem, bet “Heidelberg” vieniem pašiem – bezmaz 4 reizes vairāk. Pārējie nozares spēlētāji apgroza robežās no
3 līdz 5 miljoniem, bet pavisam daži – vēl mazāk.
Redzamākie Mārupē ražotie produkti ir metāla būvkonstrukcijas un materiāli, kā arī augstas pievienotās vērtības tehnoloģiskie produkti.

Būvkonstrukcijas pastāvīgi ir nepieciešamas gan vietējai nekustamo īpašuma nozarei, gan eksportam, un šajā segmentā neapšaubāmi līderi, piemēram, “Heidelberg Materials SBC Latvia” ir tepat Stīpnieku ceļa un Zeltiņu ielas stūrī.

Viens no apgrozījuma ziņā Top 4 Mārupes metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem “Tibnor Latvia” sevi pozicionē kā vadošo tērauda un metāla produktu piegādātāju Ziemeļvalstīs, kas, piemēram, piegādā materiālus mežistrādes iekārtu ražotājiem un ir līderis tērauda konstrukciju piegādē rūpniecībā un būvniecībā. Tiesa, “Tibnor” ir grupas uzņēmums, un Latvijā atrodas tikai viena no piecām uzņēmuma pārstāvniecībām. Arī “Tibnor” uzņēmums meklējams pavisam netālu no “SBC” uz Stīpnieku ceļa.

Savukārt uzņēmums “Installs” ir specializējies metāla konstrukciju un elektroapgādes piederumu ražošanā, kā piemēram, konstrukcijas elektrības apakšstaciju būvniecībai jeb tautā sauktos augstsprieguma elektrības stabus ražo tepat Kalnciema ielā pie pagrieziena uz lidostu.

Salīdzinoši mazāka izmēra nozares uzņēmumi Mārupē nodarbojas ar metāldizaina un kalumu ražošanu, vēl noteikti vērts ir pieminēt arī Fox armijas bagiju ražotāju “VR Cars”, kas atrodas Jaunmārupē.

Nereti tiek piesaukti pieņēmumi, ka Latvijā ražošana vairs nepastāv, un, ja pastāv, tad rūpnīcas pieder ārzemniekiem. Tas īsti neatbilst patiesībai manā nozarē – piemēram, no Mārupes 15 nosauktajiem uzņēmumiem tikai trīs ir ar ārzemju kapitāla klātbūtni, un arī, to dibinātāji ir latvieši, kuri uzņēmuma attīstības vārdā un lai piesaistītu investīcijas, savas daļas ir pārdevuši ārzemju investoriem. Un tā arī ir laba ziņa, ka mēs esam spējīgi radīt tādu uzņēmējdarbību, kas ir interesanta nozares lielspēlētājiem Eiropas un pasaules mērogā.

Pavisam labā ziņa no Mārupes “metālistiem” ir tā, ka teju visi nozares uzņēmumi 2022. gadā strādājuši ar peļņu un nevienam no tiem nebija nodokļu parādu. Tas jau vien apliecina, ka metāla un mašīnbūves nozare ir fundamentāla, uz palikšanu, eksportspējīga un uz nākotni vērsta. Nozares apgūtie 100 miljoni eiro gada laikā Mārupē sniedz iespēju ar to lepoties!