Ar ko sākt uzņēmējam, lai pretendētu uz Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu?

Kas būtu jāņem vērā, apsverot domu par ES līdzfinansējuma piesaisti?

Uzņēmumam, kas potenciāli vēlētos izmantot ES atbalstu, pirmā lieta ir skaidrs plāns – ko es plānoju attīstīt un kā šī ideja vai iespēja iekļaujas kopējā Latvijas ES fondu ieguldījumu plānā. Būtu sev jāatbild uz jautājumu, vai un kādu pienesumu es sniegšu ar šo savu iniciatīvu.

Ieguldījumu mērķis ir kopējā valsts labklājības celšana, un plānā ir iezīmēti būtiskākie virzieni. Ar plānu, ko dēvē par darbības jeb šajā ES fondu plānošanas periodā – par kohēzijas politikas programmu, var iepazīties ikviens interesents. Tajā ministrijas ir apvienojušas dažādas programmas un iniciatīvas dažādās nozarēs. Šis programmu plāns apvieno projektu iespējas visiem dažādu jomu un statusu potenciālajiem finansējuma saņēmējiem jeb projektu īstenotājiem. Uzņēmējiem ir iespēja gan pretendēt uz tiešo atbalstu (tā dēvētie “granti”), gan izmantot finanšu instrumentu atbalstu, kā arī iesaistīties kādu projektu īstenošanā, piemēram, partneru statusā. Programmu ir daudz un dažādas, un
iespējamo projektu nosacījumi ir saistīti ar ieguldījumu apjomu, programmu specifiku.

Tātad primāri būtu jābūt plānam, skaidri apzinātai vajadzībai un, analizējot finansēšanas avotus, iespējams, kā vienu no variantiem var izskatīt ES fondu finansējuma piesaisti. Proti, uzsvars tiešām ir uz vārdu “atbalsts”. Tas noteikti ir jāņem vērā. Plānam jāsaskan ar ES fondu izmantošanā paredzētām atbalstāmām iniciatīvām, un tikai tad seko visas turpmākās aktivitātes ES projekta iesniegšanai un realizēšanai. Aplama būtu taktika censties “piegudrot” projektu pieejama finansējuma “apgūšanai”, šāda pieeja visticamāk būs lemta neveiksmei.

Kā lai uzņēmēji zina, ko un kā plānot?

Lai vēl pirms ES fondu perioda programmu starta saprastu, kādas jomas un konkrētus attīstības virzienus valsts plāno atbalstīt, vislabāk droši vien būtu sekot plānošanas procesam – normatīvu izstrādei. Taču tas ir gana komplicēts un laikietilpīgs process. Domāju, reti kuram uzņēmējam ir iespēja tik daudz laika veltīt izziņai. Tādēļ, iespējams, ar kādiem specifiskiem papildu ieteikumiem var līdzēt nozares vai profesionālās nevaldības organizācijas, kuras līdzdarbojas arī normatīvās bāzes izstrādē. Protams, interesenti vienmēr var sekot līdzi aktuālajai informācijai par jau apstiprinātām programmām vai izsludinātām projektu atlasēm.

Kur meklēt informāciju par pašlaik pieejamo atbalstu?

Visa informācija par ES fondu atbalstu ir koncentrēta Finanšu ministrijas tīmekļvietnē esfondi.lv. Tajā rodamas ziņas gan par dažādu institūciju izsludinātajām projektu atlasēm, gan konkursiem dažādās ES fondu programmās. Atbalsta iespējas var meklēt atbilstoši nozarei, finansējuma saņēmēja veidam vai atslēgvārdiem.

Jāņem vērā, ka ES fondu programmu ieviešana ir dinamisks process. Proti, ne visas programmas ir pieejamas uzreiz, perioda sākumā. Ministrijas izstrādā programmas atbilstoši sākotnējam plānam, taču ir iespējamas arī kādas izmaiņas. Tāpat ir programmas, kas tiek plānotas kārtās, kas seko viena otrai, un attiecīgi arī konkursi tajās tiek izsludināti pakāpeniski.

Ja nepieciešama konsultācija par pieejamo vai plānoto ES fondu atbalstu, interesenti ir aicināti vērsties arī pie mums, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Mēs palīdzēsim saprast, vai ideja, ko plāno attīstīt uzņēmums, varētu iekļauties kādā no ES fondu atbalsta programmām. Mēs palīdzam orientēties plašajā informācijas plūsmā, norādot virzienu, pie kuras institūcijas vērsties, kādai informācijai sekot.

Bet ar ko jāsāk? Ja pašam šķiet sarežģīti vai uzņēmumā nav tādu speciālistu, vai būtu apsverama konsultanta piesaiste?

Šāda iespēja ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Diemžēl savā praksē esam pieredzējuši arī gadījumus, kad ārēja konsultanta piesaiste uzņēmumam izrādījusies neveiksmīga izvēle.

Neveiksmei gan droši vien ir vairāki un dažādi iemesli, taču, ja projekta vienīgā kontaktpersona ir “ārējais” konsultants, kurš par projektu pietiekami neinteresējas vai nesadarbojas, tas projekta īstenošanā var ne tikai radīt sarežģījumus, bet arī novest to līdz visai bēdīgam rezultātam, kad ES fondu finansējums tiek samazināts vai ir jāatmaksā pilnībā.

Labākā prakse, protams, ir tāda, ja projektam ir īsts un rūpīgs saimnieks. Kurš zina, ko un kāpēc dara, seko līdzi darbību kvalitātei un termiņiem, mērķtiecīgi dodas uz rezultātu. Šajā ziņā ES fondu projektu var salīdzināt ar uzņēmumu. Ja ir kārtīgs saimnieks, kurš to pārzina un virza, tas pārvarēs arī iepriekš neparedzamus šķēršļus, atrisinās problēmas un projektu pabeigs veiksmīgi. Galvenais ir ieinteresētība, atbildības uzņemšanās. Fondu projektos ir svarīgi gan visu procesu nodrošināt likumīgi – atbilstoši normatīviem un labajai praksei, gan sasniegt rezultātus paredzētajos termiņos. Tādēļ projekta vadības komandai ir būtiska loma projekta veiksmes nodrošināšanā.

Ik pa laikam dzirdēts par dažādām problēmām ar ES fondu projektiem. Ko darīt, ja tādas rodas?

Plānojot izmantot ES fondu atbalstu, noteikti ir jārēķinās, ka šī ir nauda ar noteikumiem. Ir jāievēro labā prakse, jānodrošina likumība, jāievēro termiņi un jāsasniedz paredzētie rezultāti.

Saprotams, ka reti kad viss process izdodas bez aizķeršanās, – problēmas gadās. Svarīgākais ir būt gatavībā un tās risināt. Meklēt atbalstu, ja nepieciešams, bet pēc iespējas censties problēmas atrisināt, kamēr tās nav samilzušas. Tāpēc no CFLA puses finansējuma saņēmējiem, ar ko esam noslēguši līgumu par ES fondu projekta īstenošanu, esam vienmēr atvērti konsultācijām, sniedzam atbalstu, palīdzam. Projektu veiksmīga ieviešana ir mūsu visu kopējs mērķis.