Zaļie svētki ziemas vidū

Vērtīgi ekspertu padomi, kā svinēt svētkus ilgtspējīgi.

SPECIĀLI “UZŅĒMĒJU VĒSTĪM”

Šobrīd, kad mēs arvien biežāk saskaramies ar anomālām un daudzu dzīves postošām klimata izpausmēm, – atceramies kaut vai augusta lielkursu tepat Latvijā – cilvēki daudzviet pasaulē arvien lielāku uzmanību sāk pievērst pasaules klimata jautājumiem. Arī mums ikvienam ir pienācis laiks pajautāt sev, ko es varu darīt, lai mazinātu mūsu visu radīto ietekmi uz Zemes klimatu. Un Ziemassvētku laiks šādam jautājumam varētu būt īstais brīdis, jo tiek svinēts, tiek pirkts un dāvināts…

Energoefektivitāte augsto elektrības cenu laikmetā

Sviniet svētkus kopā ar draugiem un ģimenes locekļiem. Tas ir ne tikai jautrāk, bet arī daudz energoefektīvāk, jo tiek gatavota viena siltā maltīte un intensīvāk apsildīts viens mājoklis. Turklāt, ja cepeškrāsns ir ieslēgta stundām ilgi, māja ir siltāka nekā parasti, un tas nozīmē, ka varat nogriezt radiatorus. Tomēr neuzkarsējiet cepeškrāsni pārāk ilgi pirms gatavošanas un neatstājiet to ieslēgtu, lai ilgi turētu ēdienu siltu. Cepeškrāsns tomēr nav apsildes ierīce. Naktīs izslēdziet svētku apgaismojumu, it īpaši ārā. Ja pērkat jaunas Ziemassvētku lampiņas, noteikti izvēlieties LED veida apgaismojumu. Tas ļaus jums nedaudz ietaupīt, dzīvojot augstu elektrības cenu laikmetā.

Pārdomātas dāvanas

Nepērciet dāvanām lietas, kas tiks noliktas plauktā un netiks lietotas vai ātri tiks izmestas. Labāk dāviniet piedzīvojumus un jaunas pieredzes. Ja plānojat dāvanās iegādāties elektroiekārtas, apsveriet to enerģijas patēriņu. Energoefektīvāks aprīkojums iespējams maksās vairāk, bet ilgtermiņā ietaupīs naudu elektrības rēķinos. Balstoties principā, “es neesmu tik bagāts, lai pirktu lētas mantas”, labāk investējiet labas kvalitātes rotaļlietu iegādē, jo tās, visticamāk, būs ne tikai bērnam drošākas, bet arī vēlāk tās varēs atdot draugiem vai labdarībai, piešķirot tām otro dzīvi un iepriecinot vēl kādu bērnu.

Kāds teiks – kādas muļķības un naivums! Ko gan manā ballītē pāris izlietotie plastmasas kokteiļu salmiņi, svētku balonu virtene vai kārtējais plastmasas ķinķēziņš, ko uz ātru roku nopirku dāvanā kolēģim, jo esmu viņa “slepenais draudziņš” dāvanu apmaiņas spēlē, var mainīt pasaulē, kur joprojām daudzviet siltumapgādes nodrošināšanai izmanto ogles, kur jūrās un okeānos nonāk lielo ražotāju neattīrītie ūdeņi, un starptautiskās korporācijas joprojām ražo ikdienā lietojamos ķīmiskos un kosmētikas līdzekļus, kas beigās izrādās vēzi izraisoši un dabu indējoši. Par laimi, arvien vairāk uzņēmumu savā darbībā seko ilgstpējīgas saimniekošanas un ražošanas principiem, taču diemžēl ne visi…
Lai arī cik sākotnēji bezcerīgi un uz globālā fona nenozīmīgi liktos mūsu dzīvesveida paradumi un patēriņa izvēles, tomēr ikviens no mums var ietekmēt lietu gaitu, kaut ko pērkot, vai tieši otrādi – nepērkot. Un, kā zinām, ja nav pieprasījuma, arī piedāvājumam nāksies meklēt jaunus ceļus. Mūsu “balsošana ar maku” ir viens no mūsu “ieročiem”, lai gan mēs paši, gan mūsu bērni arī nākotnē dzīvotu klimatiski drošā vidē. Viena no Eiropas vadošajām vides konsultantu organizācijām “Carbon Trust” ir apkopojusi padomus zaļai Ziemassvētku un citu svētku svinēšanai, kuros bija interesanti ieskatīties arī mums un padalīties ar dažiem viegli īstenojamiem ieteikumiem.

Svētku vakariņas

Ļaujiet viesiem pašiem likt porcijas uz šķīvja – servēšanas traukā atstāto ēdienu varēs apēst nākamajā dienā, savukārt šķīvjos atstātais ēdiens tiks izmests. Noteikti izlietojiet ēdiena pārpalikumus pēc svētkiem – ja ir pārāk daudz ēdamā, dalieties ar to! Apsveriet, ko celsiet svētku galdā, piemēram, vistas gaļas ēdieni ir dabai draudzīgāki nekā liellopu gaļas, bet veģetārie ēdieni atstāj vēl mazāku ietekmi uz vidi. Nepārspīlējiet ar smalkajiem svešzemju sieriem, kuru ražošana un pārvadāšana ir gandrīz tikpat vidi nelabvēlīgi ietekmējoša kā liellopa, jēru un kultivēto garneļu audzēšana. Pēc iespējas izvēlieties produktus, kas audzēti tuvāk mājām, jo no tālienes ar kuģiem vai lidmašīnām vestie produkti noteikti ir
atstājuši lielāku ietekmi uz vidi.

Svētku eglīte

Iegādājoties svētku eglīti, priekšroka dodama tādai, kas augusi lēni un bez papildu mēslojuma, nevis intensīvi audzētai. Ja izvēlaties izmantot plastmasas eglīti, tad tā būs videi draudzīgāka nekā katru gadu cirsta komerciāli audzēta egle vien tad, ja tiks izmantota daudzus gadus (7–20 reizes atkarībā no izmēra un izmantotajiem materiāliem). Eglītes podos (ar saknēm) var pārstādīt, padarot tās par ilgtspējīgāko svētku eglītes risinājumu. Ja pašiem nav dārza, kur šādu eglīti vēlāk iestādīt, noteikti ir kādi radi vai draugi, kam šādai eglītei vieta īpašumā atradīsies. Izmantojiet egles “kāju” jeb statīvu vairākus gadus, tāpēc ir vērts investēt kārtīgā mantā. Mums katram ir pa spēkam darīt mazas lietas, kas kopā veido nozīmīgas pārmaiņas, tādēļ atstāsim veikala plauktos lietas, kas mums nav vajadzīgas vai kaitē mums un videi, kurā dzīvojam, gaisam, ko elpojam, un ūdenim, ko dzeram. Ja mums apkārt būs veselīga vide, veselāki būsim mēs paši un mūsu bērni.