Dažu Pierīgas novadu dati, skaitļi un statistika salīdzinājumā ANDA PŪCE, liepajniekiem.lv speciāli “Uzņēmēju vēstīm”

Mārupes novada vidējā temperatūra

Dažādi statistikas dati par mums reizē pasaka daudz un neko, jo, kad, būdams veģetārietis, lasāt par apēstās gaļas daudzumu gadā uz vienu iedzīvotāju, jūs šos datus nekādi neattiecināt uz sevi, lai gan saprotat, ka gaļas ēdāju apkārt ir ļoti daudz.

Reizē līdzīgi un tomēr tik atšķirīgi

Ķekavas novads ir ģeogrāfiski vislielākais – 444 km² ar 31,1 tūkstošiem iedzīvotāju (pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem uz 2023. gada sākumu), tad seko Mārupes novads ar 347 km² un 36 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Ādažu novads ir tikai 243 km² liels ar 22,7 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ķekavas novadā ir Baložu un Baldones pilsētas, Baldones, Ķekavas un Daugmales pagasti. Ādažu novadā 2021. gadā tika apvienots Ādažu novads un Carnikavas novads, bet Mārupes novads apvieno sevī Mārupes novadu un Babītes novadu, tāpēc tagad Mārupes novadu veido Mārupes pilsēta un trīs pagasti – Mārupes, Babītes un Salas pagasts. Ja palūkojamies uz Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) datiem, kas apkopoti no dažādiem avotiem vietnē www.raim.gov.lv (jaunākie dati gan tur ir par 2021. gadu), visās trīs pašvaldībās ir samērā līdzīgs iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma: aptuveni 62 % Pierīgas novadu pašvaldību iedzīvotāju ir darbspējas vecumā, ap 12 % cilvēku – virs darbspējas vecuma, un pārējie 26 % ir bērni un jaunieši. Sieviešu un vīriešu ir puse uz pusi, un te tāpat nav būtisku atšķirību starp pašvaldībām.

Tomēr kopumā visas šīs pašvaldības būtiski atšķiras no citām tieši ar to, ka tajās ir tik liels darbspējīgo skaits, kas nozīmē arī lielākus ieņēmumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, labāku iedzīvotāju pirktspēju un vispār lielāku ekonomisko aktivitāti. Attīstības plānošanas eksperts Gatis Pāvils, kurš piedalījies attīstības dokumentu izstrādē gan Mārupes, gan Ķekavas pašvaldībās, norāda, ka kopumā līdzīgu starp visām trim šīm Pierīgas pašvaldībām ir visai daudz, taču Mārupes novads ir visjaunākais Latvijā, ja lūkojamies tieši uz iedzīvotāju vecumu, tāpēc gan šeit, gan arī citur Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits turpina palielināties, galvenais risināmais jautājums būs saistīts tieši ar izglītības iestāžu pieejamību. Pašvaldībām jārēķinās, ka tieši tas prasīs vislielākās rūpes un sagādās ne mazums problēmu, ko nāksies risināt.

Vidusskolēnu būs divreiz vairāk

Pirmsskolas vecuma bērnu skaits Ādažos ir vismazākais – 2048 bērni, tad 3365 bērni Ķekavas novadā, bet Mārupes novadā dzīvo 4610 bērnu līdz 6 gadu vecumam. Mārupes novadā pēc RAIM datiem ir starp Latvijas pašvaldībām vislielākais jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 14, Ķekava ieņem otro vietu šajā topā, bet Ādažu novadā ir 10 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Tiesa gan, tas nozīmē, ka mazulim, kurš piedzimis 2022. gada decembrī un kuru vecāki cer laist bērnudārzā 2024./2025. mācību
gadā, Ķekavā rindā priekšā ir ap 280 citu mazo novada iedzīvotāju, arī Mārupē situācija tāda pati, bet Ādažos rindā ir kādi 200 mazuļi, redzams vietnē www.epakalpojumi.lv.

Protams, ka pašvaldībās ar tik lielu bērnu skaitu ir svarīgs arī izglītības iestāžu piedāvājums. Ķekavas novadā ir Baložu vidusskola, Ķekavas vidusskola un Baldones vidusskola, 2 pamatskolas (viena privāta), 2 sākumskolas un 6 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (mājaslapā iesaka privātās pirmsskolas izglītības iestādes gan vietējās, gan Rīgā un citos novados atrodamās), kā arī 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes: mūzikas, mākslas un sporta skolas. Ādažu novadā ir Ādažu vidusskola, viena privātskola, Carnikavas pamatskola un 10 pirmsskolas izglītības iestādes (gan pašvaldības, gan privātās), kā arī Ādažu novada Mākslu skola un Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola. Savukārt Mārupes novadā ir 9 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (papildus vēl 18 privātās pirmsskolas izglītības iestādes), 2 sākumskolas, 2 pamatskolas, Babītes vidusskola, Mārupes Valsts ģimnāzija, 4 privātās skolas, kā arī Mārupes Mūzikas un mākslas skola un Babītes Mūzikas skola.

Skolu reitingi parasti tiek uztverti ļoti neviennozīmīgi, jo pašas skolas uzsver, ka daudz būtiskāka par vietu skolu sarakstā ir spēja nodrošināt saviem audzēkņiem labu iespēju iestāties un studēt augstskolās, tomēr jāteic, ka daļa vecāku tomēr lūkojas arī uz reitingiem, lai izvēlētos labāko skolu saviem bērniem. Pēc jaunākā eksāmenu rezultātu indeksa labākie rezultāti ir divām Ķekavas novada skolām un Mārupes Valsts ģimnāzijai, aiz kuras tūlīt seko Ādažu vidusskola, kam citā reitingā darbā ar talantīgajiem skolēniem lielo skolu grupā ir augstā 6. vieta Latvijā. Citas Mārupes, Ādažu vai Ķekavas izglītības iestādes šajā topā nav iekļuvušas. Taču kopumā, reitingus izpētot, jāsecina, ka novada pašvaldību vidusskolas ir noteikti laba izvēle. Eksperti uzskata, ka tieši vidusskolu piedāvājums būs lielākais izaicinājums Pierīgas pašvaldībās, tostarp Mārupē, tāpēc jau tuvāko gadu dienaskārtībā būs jaunu vidusskolu atvēršana, kas noteikti prasīs arī ievērojamus budžeta līdzekļus, jo daudz kur izglītības iestāžu attīstību kavē telpu trūkums. “Mārupes novadā strauji pieaugs tieši vidusskolas vecuma iedzīvotāju skaits, tam turpmāko 10 gadu laikā pieaugot vismaz 2 reizes. Jābūt gataviem palielināt vietējo vidējās izglītības kapacitāti vai arī segt šo jauniešu izglītošanās izmaksas Rīgā,” norāda plānotājs Gatis Pāvils.

Jāteic gan, ka visas pašvaldības domā par to, kā nodrošināt visas tām uzticētās funkcijas, un piesaistījušas savai attīstībai arī ES fondus. RAIM apkopojis, ka ES fondu apgūšanas ziņā Mārupes novads ir piesaistījis 135 eiro uz katru iedzīvotāju, Ādaži – 123 eiro, bet Ķekavas novads – 118 eiro. Interesanti dati ir par nozarēm, kurās pašvaldība tērējusi šo ES naudu. Ādažos 74 % atvēlēti tieši izglītības projektiem, Ķekavas novadā 80 % piesaistīti dažādiem veselības projektiem, bet Mārupes novadā 45 % atvēlēti uzņēmējdarbības atbalstam, 32 % pētniecībai un attīstībai, kā arī 18 % – transportam.

Ekonomiskā rosība un labas algas

RAIM redzams, ka Mārupes novadā ir 9,2 reģistrētie uzņēmumi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, kas ir labākais rādītājs valstī, bet Ādažos reģistrēti 6,8 uzņēmumi, kamēr Ķekavā vien 6,1 uzņēmums uz 1000 iedzīvotājiem. Starp nozarēm, kas pārstāvētas pašvaldībās, ir gan tirdzniecība, gan transporta pakalpojumi un būvniecība, tāpat dažādas konsultācijas, datorprogrammēšana un nekustamo īpašumu kompānijas. 2021. gadā pēc CSP datiem Mārupes novadā bija 4100 ekonomiski aktīvu uzņēmumu, kamēr Ķekavas novadā tikai 2622, bet Ādažu novadā – 1867. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas ziņā Mārupes novadā tie ir vidēji 1091 eiro no iedzīvotāja, kamēr Ķekavā – 1002 eiro,
bet Ādažos tikai 996 eiro. Vidēji valstī tie bija 702 eiro no iedzīvotāja (2021. gada dati no RAIM).

Bezdarba apmērs visos novados ir līdzīgs – zem 3 % no darbspējīgajiem novada iedzīvotājiem, kas ir uz pusi mazāks nekā vidēji valstī, kur šogad bezdarbs ir ap 6,5 %. NVA norāda, ka vairāk nekā puse reģistrēto bezdarbnieku ir tieši sievietes. 2023. gada 2. ceturksnī pēc CSP datiem vidējā bruto alga sabiedriskajā sektorā Ādažu novadā bija 1396 eiro, Ķekavas novadā – 1359 eiro, bet Mārupes novadā – 2165 eiro. Vispārējas vadības sektorā situācija ir līdzīgāka – 1380 eiro Ķekavas novadā, 1392 eiro Ādažu novadā, bet Mārupes novadā 1508 eiro. Arī pašvaldību struktūrās atalgojums ir līdzīgs – 1424 eiro Mārupē, 1392 eiro Ādažos, bet Ķekavā – 1380 eiro. Vidēji iedzīvotājam, kurš dzīvo no algas, jāiztiek ar aptuveni 1000 eiro katru mēnesi, bet sabiedriskajā sektorā strādājošajam mārupietim maciņā ir jau savi pusotra tūkstoša eiro.

Savukārt CSP pieejamie 2020. gada dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) reģionos, kas novērtē reģiona teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu vērtību gada laikā un reģionālās pievienotās vērtības novērtējumu, kas aplēsts pēc uzņēmumu gada pārskatos sniegtajiem datiem, ņemot vērā nodarbināto skaitu uzņēmumos attiecīgajā teritorijā, skaidri redzams, ka Mārupes novada IKP bija ievērojami augstāks – 827,7 tūkstoši eiro, bet bruto pievienotā vērtība – 722,3 tūkstoši eiro. Tikmēr Ķekavas novada bruto pievienotā vērtība bija 457,2 tūkstoši eiro, IKP – 524 tūkstoši eiro, kamēr Ādažu novada bruto pievienotā vērtība tikai 186,4 tūkstoši eiro, bet IKP – 213,7 tūkstoši eiro.

Gatis Pāvils skaidro, ka tuvums Rīgai noteikti ir būtiskākais, kas liek arī ekonomiski attīstīties apkārtējām pašvaldībām, taču jāsaprot, ka daudz ko agrāk noteikusi zināma nejaušība, veidojoties jaunām ekonomiski aktīvajām teritorijām. Būtiskākā loma šeit bijusi “vārtiem uz Eiropu”, kā var saukt loģistikai izdevīgu atrašanās vietu, kas ir svarīga gan Mārupes novadā, gan Ķekavā; Ādažos varbūt vairāk attīstījusies vietējā industrija.

Uzņēmēju viedoklis – “varētu būt labāk”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ik gadu rīko pašvaldību konkursu “Uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība”. Te Ādažu novadam šogad izdevies noslēgt TOP 20, bet Mārupes novads ieņem 24. vietu, kamēr Ķekavas novads ir vien 42. vietā. Lai šo reitingu veidotu, konkursa organizatori lūdz pašvaldībām veikt pašvērtējumu, analizē reģistrēto uzņēmumu skaitu pašvaldībā, ņem vērā “Junior Achievement Latvia” jeb skolēnu mācību uzņēmumu rosību, veic “slepenā pircēja” eksperimentu, kurā
Biznesa augstskolas “Turība” studenti interesējas pašvaldībā par biznesa iespējām, bet trešdaļu no kopējā vērtējuma nosaka uzņēmēji (uzņēmumu vadītāji), kas darbojas novadā, piedaloties SKDS aptaujā.

Šeit interesanti, ka pašvaldības pašreizējo atbalstu uzņēmējdarbībai Ādažu novadā pozitīvi novērtēja 39 % aptaujāto, Mārupes novadā – 33 %, bet Ķekavas novadā – tikai 8 %. Izsakot nākotnes prognozes, Ķekavas novadā strādājošie uzņēmēji ir vēl pesimistiskāki un domā, ka labāk nebūs, saņemot prognožu
indeksu -1, Ādažu novada indekss ir +3, kamēr Mārupes novada uzņēmēji prognozē, ka situācija uzlabosies, un savai pašvaldībai piešķīra indeksu +8, kas ir desmitā vieta visu pašvaldību topā. Te ir arī augsts vērtējums komunikācijai ar pašvaldību – katrs trešais Mārupes novada uzņēmējs to sauc par tādu, kas pilnībā apmierina. Ķekavā neviens no aptaujātajiem uzņēmējiem tā neuzskata, bet Ādažu novadā 2 % ir pilnībā apmierināti.

Mārupes novadā ir arī visvairāk pilnībā ar pašvaldības nodrošināto infrastruktūru apmierināto uzņēmēju – 32 %, Ādažu novadā tādu ir 19 %, bet Ķekavas novadā – tikai 10 %, tiesa gan, drīzāk apmierināto skaits Ādažos ir tik liels, ka kopumā 94 % vērtē infrastruktūru pozitīvi, Ķekavā – 76 % ir kopumā apmierināti, bet Mārupē tikai 66 % ir apmierināti ar infrastruktūru. Te ir 10 %, kas to sauc par pilnībā neapmierinošu, kādu Ķekavā nav vispār, bet Ādažos tā uzskata 7 % aptaujāto uzņēmēju. Pašvaldību iepirkumus pozitīvi vērtē 24 % Mārupes novada iedzīvotāju, tiesa gan, neviens nav pilnībā apmierināts. Taču arī Ādažos 32 % domā tāpat, un nav pilnīgi apmierināto, Ķekavas novadā 22 % ir apmierināti ar pašvaldību iepirkumiem. Galēji neapmierināto skaits ir samērā niecīgs Ādažos un Mārupē, bet Ķekavā gan 18 % teic, ka galīgi nav apmierināti ar pašvaldību iepirkumiem. 93 % Mārupes uzņēmēju nav saskārušies ar negodīgu pašvaldības rīcību, tāpat domā puse Ādažu novada uzņēmēju, bet Ķekavā gan tikai 37 % ir tādās domās par sava novada administrāciju.

Jautājumā par to, cik ļoti uzņēmējus apmierina pašvaldības sniegtais atbalsts darba spēka pieejamības nodrošināšanā, redzama interesanta tendence – Ķekavas novadā uzņēmēji simtprocentīgi ir drīzāk neapmierināti ar to, kādu atbalstu šajā ziņā saņem no savas pašvaldības, tikmēr Ādažu novadā gandrīz
puse uzņēmēju ir drīzāk apmierināti, bet Mārupes novadā šādu drīzāku apmierinātību pauduši 20 %, kamēr 41 % ir pilnībā neapmierināti. Te nu pašvaldībai vajadzētu padomāt, vai tai nav iespēju kaut ko darīt, lai uzņēmējiem sniegtu lielāku atbalstu tieši darba spēka piesaistes ziņā.

Iedzīvotāju aizvien vairāk

Mārupes pašvaldība savā vietnē norāda, ka straujais iedzīvotāju skaita pieaugums, kas ir krasi atšķirīgs no situācijas citās Latvijas pašvaldībās, kur ik gadu iedzīvotāju skaits sarūk par 8 %, arī Rīgā, kur ik gadu ir par 4,8 % iedzīvotāju mazāk, uzliek arī pašvaldībai pienākumu nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem. 2020. gadā Mārupes novads bija pašvaldība ar straujāko iedzīvotāju skaita pieaugumu Latvijā – 5,24 %. Mārupes novadu raksturo Latvijai netipiska vecuma struktūra: novadā ir procentuāli augsts bērnu skaits un augsts agrīnā darbspējas vecuma (30–44 gadi) iedzīvotāju skaits. Novads ir jaunākais iedzīvotāju vecuma ziņā (vidējais vecums – 33 gadi). Senioru skaits Mārupes novadā ir ļoti mazs. Līdz ar to šīs teritorijas iedzīvotāju vecuma struktūra būtiski atšķiras no kopējās Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras, kur bērnu skaits ir mazs, savukārt senioru skaits – liels.

Šāda vecuma struktūra ir raksturīga vietām, kur ir nesen sākusies liela apjoma imigrācija, jo uz jaunu dzīves vietu pārsvarā pārceļas jauni cilvēki, kuri tikai veido vai tikko izveidojuši ģimenes. 15–29 gadus jaunu cilvēku īpatsvars novadā ir pat zemāks nekā vidēji Latvijā. Tas, iespējams, ir skaidrojams ar to, ka novadu izteikti atstāj vispārējās izglītības iestādes beigušie novada iedzīvotāji, kuri atstāj vecāku mājas, pārceļoties uz citām valstīm, vai visbiežāk uz blakus esošo Rīgu, kur ir daudz vairāk iespēju īrēt salīdzinoši lētākus mājokļus. Šobrīd Mārupes novadā ir ļoti mazs iedzīvotāju skaits 15–29 gadu vecumā, kas, iespējams, apliecina to, ka novadā šī vecuma iedzīvotājiem ir grūti atrast sev piemērotus
mājokļus. Te, iespējams, būtiska nozīme būtu valsts programmai par pirmā mājokļa iegādi vai līdzīgam atbalstam, jo mājokļu pieejamība jauniešiem ir problēma ne tikai šajā pašvaldībā.

Gatis Pāvils gan skaidro, ka īpaši censties noturēt novadā jaunos ļaudis nav nepieciešams, jo viņiem ir dabiska vēlme dzīvot lielpilsētās, turklāt pētījumi rāda, ka, sasniedzot zināmu vecumu, izveidojot ģimenes un tajās parādoties bērniem, jaunie atgriežas savu vecāku namos. Visticamāk, tā notiks arī Pierīgas pašvaldībās, tomēr arī tajās būs apdzīvotas vietas ar novecojušiem daudzdzīvokļu mājokļiem un arī to iedzīvotājiem, tāpēc sociālā joma līdz ar izglītības nozari noteikti būs tā, kas prasīs pašvaldības ieguldījumus. Tiek prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā visstraujāk, par 57 % pieaugs gan senioru, gan darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits. 1,5–18 gadus veco iedzīvotāju (t. i. potenciālo bērnudārzu un izglītības iestāžu klientu) skaits pieaugs mazāk strauji – par 32 %, līdz 1,5 gadus veco bērnu skaits augs par 15 %.

Tomēr pašvaldībai ar visstraujāk augošo iedzīvotāju skaitu Latvijā ir jārēķinās, ka pozitīvais migrācijas process notiek tikai uz citu Latvijas pašvaldību rēķina, nevis starptautiskās migrācijas rezultātā. Tas nav ilgtspējīgs, jo Latvijas iedzīvotāju skaits kopumā samazinās. Šī iemesla dēļ aptuveni 15 gadus ir prognozējams zemāks novadā dzimušo iedzīvotāju skaits nekā līdz šim.

Pašvaldībai būs jāatbalsta uzņēmīgie

SIA “Emerging Solutions” 2021. gadā izstrādāja ziņojumu par novadā esošo iedzīvotāju sastāvu un izvietojumu, apdzīvojuma struktūru, kā arī iedzīvotāju skaita, vecuma un dzimuma sastāva nākotnes prognozēm un apdzīvojuma struktūras nākotnes tendencēm. Tajā kā Mārupes novada stiprās puses nosaukts augošais jaundzimušo skaits, no ārpuses piesaistīto jauno iedzīvotāju skaits un mirstības koeficients, kas turpina samazināties (2022. gadā pašvaldībā reģistrēja divas reizes vairāk dzimšanas nekā miršanas gadījumu). Eksperti Gatis Pāvils un Pēteris Bethers akcentēja arī augsto darbspējīgā vecuma, jo īpaši jaunāka gadagājuma darbspējīgā vecuma, iedzīvotāju skaita proporciju, tāpat bērnu un jauniešu skaita proporciju salīdzinājumā ar citām Latvijas pašvaldībām. “Turpmākajiem demogrāfijas procesiem būs inerce: gan darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, gan bērnu un jauniešu skaits vēl ilgstoši saglabāsies salīdzinoši augsts, pat ja imigrējušo iedzīvotāju skaits nākotnē samazināsies,” secina ziņojuma autori.

Tāpat ziņojumā minēts, ka Mārupes novadā apbūvei joprojām pieejamas plašas teritorijas, daudzviet tām piemīt augsta ainaviskā kvalitāte, kas šīs Rīgai tik tuvās vietas padara īpaši vērtīgas. Augstas nekustamā īpašuma cenas, jo īpaši Rīgas piepilsētas zonā, lielākajai daļai iedzīvotāju jau tagad liedz izvēlēties šo dzīvesvietu. Bet te pašvaldībai nekāda satraukuma nav, jo patiesībā vēl vairāk, nekā tas notiek dabīgi, veicināt iedzīvotāja skaita pieaugumu nemaz nebūtu prātīgi. Jo visiem, kuri šeit dzīvo, būs jānodrošina zināms pakalpojumu klāsts, kas var izrādīties problēma. Savukārt iedzīvotāju skaita krišanās padomju laika daudzdzīvokļu namu kvartālos apliecina, ka šos mājokļus līdz šim nav izdevies piemērot mūsdienu prasībām. Eksperti novērojuši, ka pastāv iedzīvotāju skaita kritums novada teritorijās, kas ir attālākas no Rīgas: Gātciems, Straupciems, Klīves, Kalnciema masīvs. Tāpat daļa attālāko ciemu ir mazapdzīvoti, divi pat vispār neapdzīvoti.

“Jā, arī tehniskā infrastruktūra būs jāuztur un jāattīsta, taču daudz kas komercsektorā notiks pats no sevis, veidojoties zināmam iedzīvotāju skaitam kādā apdzīvotā vietā, tur loģiski uzradīsies arī lielveikalu ķēdes veikals, jo tirgotājiem ir savi aprēķini, pēc kuriem tie vadās, reaģējot šādās situācijās,” skaidro Gatis Pāvils. Viņš vēl norāda, ka būtiska loma Mārupes turpmākajā attīstībā noteikti būs arī starptautiskā projekta “Rail Baltica” attīstībai, taču kad īsti dzelzceļa līnija tiks izbūvēta, līdz galam vēl skaidrs nav. Taču, neskatoties uz šiem plāniem, Mārupes novadam jābūt gatavam plašu privātmāju kvartālu attīstībai, kur būs jānodrošina arī laba satiksme, sociālās infrastruktūras objekti, jāpiedāvā komercpakalpojumi. Plānotāju piedāvātās iespējas ir pašvaldībai mērķtiecīgi attīstīt pakalpojumu centrus dažādās apdzīvotajās vietās, vairojot to konkurētspēju. “Jāsaprot gan, ka tikmēr arī citas pašvaldības, visticamāk, veiks uzlabojumus,” piebilst plānotāji, norādot, ka tāpat kā līdz šim būs jomas, kur labai novada pārvaldībai būs mazāka ietekme, bet būs arī tādas, kur tieši gudra un tālredzīga vadības rīcība noteiks nākotnes panākumus.

LIELĀKIE UZŅĒMUMI PĒC APGROZĪJUMA 2022. GADĀ

ĀDAŽI
SIA “BERLAT GRUPA” (alkoholisko dzērienu ražošana) 22 169 288,00
SIA “KH SELECT” (zivju pārstrāde) 21 219 960,00
A/S “Hornabaek Baltic” (kokapstrāde) 12 751 047,00
SIA “Selvatika” (kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecība) 11 238 788,00
SIA “Ādažu desu darbnīca” (pārtikas ražošana) 10 115 307,00

ĶEKAVA
SIA “Sanitex” (tirdzniecība) 454 438 280,00
SIA “Baltic Sales Network” (tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība) 146 449 339,00
SIA “ACA Timber” (kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecība) 91 137 672,00
SIA “Baltic Logistic Solutions” (kravu pārvadājumi) 63 484 501,00
SIA “C.T.CO” (datorprogrammēšana) 60 598 804,00

MĀRUPE
A/S “Air Baltic Corporation” (gaisa satiksme) 493 832 000,00
SIA “SMARTLYNX AIRLINES” (gaisa satiksme) 235 155 965,00
SIA “Kreiss” (transporta pakalpojumi) 211 062 141,00
SIA “INTER CARS LATVIA” (tirdzniecība) 155 861 214,00
SIA “Booking Group Corporation” (auto noma) 117 019 560,00
_{Avots: “Lursoft”}

skolu reitings 2023

▉ Ķekavas vidusskola 2. vieta lauku skolu grupā (no 55 skolām) 6,438
▉ Baldones vidusskola 8. vieta pilsētas skolu grupā (no 150 skolām) 6,265
▉ Mārupes Valsts ģimnāzija 23. vieta ģimnāziju grupā (no 43 skolām) 6,062
▉ Ādažu vidusskola 7. vieta lauku skolu grupā (no 55 skolām) 5,731
▉ Babītes vidusskola 22. vieta lauku skolu grupā (no 55 skolām) 5,237
▉ Baložu vidusskola 102. vieta pilsētas skolu grupā (no 150 skolām) nav norādīts