Mārupes DNS*
SILVESTRS SAVICKIS
biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes priekšsēdētājs
Sporta spēļu komandām, dodoties spēlē, ir raksturīgi sanākt kopā aplī, sadoties rokās un kopīgi izkliegt saukli, kas kalpo kā uzmundrinājums spēlētāju un komandas cīņas garam. Kad mans jaunākais dēls Edvards vēl aktīvi trenējās futbolā, es novēroju, ka arī Mārupes Sporta centra futbolisti (un ne tikai futbolisti) savas spēles mēdz sākt ar saucienu “Gurķu zeme – Mārupe”, līdzīgi kā Latvijas nacionālo izlašu basketbolisti iesaucas “Mūsu zeme – Latvija”. Un ne velti, jo Mārupe kā vieta Latvijas kartē, sabiedrībā tika primāri asociēta ar Mārupes gurķiem, kas katru pavasari pirmie piepildīja veikalu plauktus. Droši vien arī daudzus pavasarus radio dzirdamās reklāmas dēļ, kas komiskā balsī skandēja “tas tak Mārupes gurķis – nu bet loģiski…”.
Acīmredzami, tas bija stāsts par “Sabiedrība Mārupe” ražoto gurķu un citu dārzeņu produkciju. Laikam ejot, novadam augot, tehnoloģijām attīstoties un gurķiem zaudējot savas pavasara vēstnešu unikālās pozīcijas, Mārupes novads ieguva diversificētu tēlu, kur centrā nokļuva loģistikas pakalpojumu sniedzēji, ļoti daudzveidīgs mazais bizness, Rīgas lidosta un lielākais uzņēmēju skaits un dinamika Latvijā, izņemot, protams, Rīgu. Bet vēsturiski iegūtais DNS jau tik ātri nepazūd.
Tāpēc arī otrajā “Uzņēmēju Vēstis” žurnālā mēs meklējām patieso Mārupes DNS. Rūta Skujeniece devās uz SIA “Sabiedrība Mārupe”, lai izzinātu tās ceļojumu laikā un uzņēmuma šodienas statusu. Lieliska un precīza vēsturiski analītiska informācija par uzņēmumu, kas ilgstoši kalpojis par novada tēla kodolu.
Tomēr šajā procesā ir vērts veikt zināmu analītisku diagnostiku. Tāpēc Anda Pūce ir apkopojusi un izanalizējusi Mārupes kā viena no Pierīgas novadiem pieejamos datus dažādās datu bāzēs un pārrunājusi iegūto informāciju ar Gati Pāvilu, ekspertu, kurš ilgstoši ir pētījis un interpretējis dažādus sociāli-ekonomiskos datus teju visos Latvijas nostūros. Šoreiz Mārupi salīdzinājām ar kaimiņos esošo
Ķekavas novadu un upes otrajā pusē dzirksteļojošo Ādažu novadu, kurā, starp citu, darbojas viena no aktīvākajām reģionālajām uzņēmēju biedrībām. Iegūtais attēls ir gan informatīvs, gan izglītojošs, jo jāsecina, ka mēs visi vairāk vai mazāk esam vienā līmenī. Tā sakot, definējām ne tikai vēsturisko, bet arī aktuālo DNS statusu.
Savukārt rubrikā “Mārupe var!” sarunājāmies ar Aldi Janēvicu, uzņēmuma “Kompānija NA” vienu no radītājiem, kuru ražoto produkciju savās perfomancēs izmanto gan Beyonce, Jay-Z, Eltons Džons un mūsu pašu “Prāta Vētra”, un citas Latvijas mūzikas zvaigznes. Jā, un ārpus sava tiešā biznesa viņi nesavtīgi uzlabo gaismekļus, kas palīdz Ukrainas varonīgajiem aizstāvjiem naksnīgajās debesīs identificēt ienaidnieka dronus un iznīcināt tos. Mārupiešiem ir jālepojas ar saviem klusajiem varoņiem!
Šeit runājam arī par novadniekiem būtiskajiem izaicinājumiem un turpinām sekot visiem tik aktuālajai Rīgas reģiona (tādējādi arī Mārupes) mobilitātes tēmai un izprast, kad un kā uzlabosies transporta infrastruktūra Mārupes novadā un visā Pierīgā. Sarunā ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu fiksējām ministra prioritātes šodien, jo iepriekš viņa un teju vai visu pārējo par mobilitāti atbildīgo valsts amatpersonu redzējumu par mobilitātes tēmu uzklausījām diskusijā, kas ievadīja otro Mārupes uzņēmēju festivālu septembrī, kad līdz ministrēšanas sākumam bija palikušas vien 5 dienas. Situācija bija cita, un šoreiz ministrs Briškens mums pastāstīja, kā šodien ir fokusējies viņa redzējums, t. sk. attiecībā arī uz mobilitātes jautājumiem Pierīgā. Izskatās cerīgi!
Kādu iepriekš maz zināmu aktīvās atpūtas vietu mēs atradām Babītes ezera krastos, ko domā un kā jūtas Mārupes jaunieši, kuriem joprojām ir vai ir bijusi sadarbība ar Mārupes uzņēmējiem, kā svinēt Ziemassvētkus atbilstoši jaunajiem ilgtspējas standartiem, un vēl citas tēmas var lasīt un uzzināt jaunākajā “Uzņēmēju Vēstis” drukātā izdevuma ZIEMAs numurā.
Svarīgi, ka žurnāls “Uzņēmēju Vēstis” ir vienīgais medijs valstī, kas stāsta par Mārupi un mārupiešiem. Tas ir bezmaksas, un to var paņemt novada vairāk nekā 40 sabiedriskajās vietās. Mēs izdodam to tikai un vienīgi par saviem līdzekļiem, tāpēc īpašs paldies visiem mūsu reklāmdevējiem par atbalstu, lai tas varētu notikt. Otrais numurs ir kļuvis vēl biezāks – tam ir 32 lappuses!
Priecāsimies arī par atgriezenisko saiti un tēmām, par kurām vēlaties lasīt turpmākajos numuros, tāpēc rakstiet mums uz e-pasta adresi: redakcija@marupesuznemeji.lv – ļoti gaidīsim. Par joprojām jauno mediju, kas sakņojas pārbaudītās vērtībās! Nākamais numurs būs jau pavasarī!
* DNS jeb dezoksiribonukleīnskābe ir visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātājs, ko metaforiski mēdz lietot, raksturojot kāda subjekta padziļinātu un pilnvērtīgu saturu.
Atbildēt