Gurķa stāsts

Teksts un foto: RŪTA SKUJENIECE

Grūti būs atrast Latvijas iedzīvotāju, kurš nebūs neko dzirdējis par Mārupes gurķiem un tomātiem. Daudziem tā būs arī vienīgā asociācija ar Mārupes vārdu. Arī pašā Mārupē ne visiem ir priekšstats par to, kur un kā patiesībā nobriest vieni no populārākajiem Latvijas dārzeņiem. Tāpēc “Uzņēmēju Vēstis” gada nogalē viesojās “Sabiedrībā Mārupe”, lai noskaidrotu, kā veicas vienam no Latvijā pazīstamākajiem Mārupes novada uzņēmumiem un kā izaug slavenais Mārupes gurķis.

Garš ceļš noiets

“Sabiedrība Mārupe” stāsts aizsākās padomju laikā slavenajā kolhozā “Mārupe”, kura teritorijā 1979. gadā tika uzcelts moderns stikla siltumnīcu komplekss gurķu un tomātu audzēšanai. 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kolhoza “Mārupe” 2568 kolhoznieki (paju īpašnieki) pārņēma kolhoza saimniecību un nodibināja SIA “Mārupe”. Nosaukumu uz SIA “Sabiedrība Mārupe” uzņēmums nomainīja 2004. gadā.

2028. gadā “Sabiedrība Mārupe” sāka sarunas ar vienu no lielākajiem dārzeņu audzētājiem Latvijā SIA “Ezerkauliņi”¹ par sadarbību siltumnīcu kompleksa apsaimniekošanā. Tika nodibināts meitas uzņēmums SIA “Mārupes Siltumnīcas”, un 2009. gadā sākta reāla sadarbība. 2009. gada nogalē SIA
“Sabiedrība Mārupe” īpašnieki nolēma pārdot daļu uzņēmuma SIA “Ezerkauliņi” īpašniekiem Kristīnei un Kasparam Brunovskiem. 2010. gadā daļu uzņēmuma SIA “Sabiedrība Mārupe” iegādājās Anita un Helmuts Balderi. Kopā šo četru privātpersonu pārvaldībā 2013. gadā bija 91,33 % uzņēmuma kapitāla. 2019. gadā uzņēmuma pārvaldīšanai tika nodibināta holdinga kompānija SIA “Ezerkauliņi Agro”, kas arī tagad ir šo 91,33 % īpašniece un lielākā “Sabiedrības Mārupe” akcionāre.

Gurķis izvirzās par prioritāti

Jau 2011. gadā tika uzbūvēta pirmā uzņēmuma biogāzes ražotne (uzņēmums SIA “Zaļā Mārupe”). 2012. un 2013. gadā ekspluatācijā tika nodotas vēl divas koģenerācijas stacijas, lai nodrošinātu siltumnīcas ar nepieciešamo siltumu. Pakāpeniski tika slēgtas nerentablās darbības nozares, kā arī tādas, ko nebija iespējams iekļaut vienā lielā efektīvā ražošanas ciklā ar uzņēmuma prioritāro darbības nozari – dārzeņu audzēšanu. 2012. gadā tika pārtraukta piena produktu tirdzniecība, 2013. gadā – arī pati piena lopkopība, bet 2016. gadā – gaļas lopkopības nozare. Strauji attīstoties apbūvei novadā, nebija iespējams modernizēt šo nozari atbilstoši mūsdienu tirgus un ES prasībām. 2017. gadā tika slēgta arī zvērkopības nozare, un uzņēmums pilnībā koncentrējās uz lauksaimniecības produktu, īpaši dārzeņu, audzēšanu. No 2015. līdz 2022. gadam tika uzceltas jaunas siltumnīcas 2,5 ha platībā, un ražošana notiek 12 mēnešus gadā.

Simtprocentīgs latvietis

“Sabiedrība Mārupe” ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums. Uzņēmumā Mārupes novadu uzskata par labu vietu biznesam – tuvu Rīgai, tuvu patērētājam, ir pieejami būtiskie infrastruktūras mezgli. Novads strauji aug, iedzīvotāju skaits palielinās, attīstās uzņēmējdarbība. Jebkuram uzņēmējam ir svarīgi, lai arī novads turpina attīstīties, lai pietiek infrastruktūras kapacitātes.

Pavisam Mārupes novadā darbojas četri holdingā ietilpstoši uzņēmumi, katrs savā nozarē:

SIA “Mārupes Siltumnīcas”, dārzeņu audzēšana siltumnīcās;
SIA “Sabiedrība Mārupe”, lauksaimniecība un nekustamā
īpašuma apsaimniekošana;
SIA “Zaļā Mārupe”, enerģētika (biogāze);
SIA “Zaļā dārzniecība”, enerģētika.

Šajos uzņēmumos nodarbināti 199 darbinieki, konsolidētais neto apgrozījums 2022. gadā sasniedza 20,2 milj. EUR. 2022. gadā kopumā tika apstrādāti ap 1900 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (četros Latvijas novados: Mārupes, Olaines, Salaspils un Ogres). Pēc 2021. gada datiem (SIA “Lursoft”), SIA “Mārupes Siltumnīcas” ir 19. lielākais lauksaimniecības uzņēmums Latvijā. Uzņēmuma misija ir nodrošināt patērētājus ar veselīgu un pieejamu lauksaimniecības produkciju, ilgtspējīgi apsaimniekojot zemi un citus resursus. Uzņēmuma darbības prioritātes ir uzņēmumu tehnoloģiska attīstība un kvalitatīvas un konkurētspējīgas produkcijas ražošanas vietējam un ārējiem tirgiem, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanas palielināšana.

2022. gadā siltumnīcās 9,2 ha platībā izaudzēti apmēram 4900 tonnu gurķu un tomātu. Saražoto produkciju uzņēmums realizē ar kooperatīva “Baltijas dārzeņi”² starpniecību. 2023. gadā SIA “Mārupes Siltumnīcas” pabeidza jauna konteinertipa katlumāju kompleksu, kas ļaus būtiski samazināt
dabasgāzes patēriņu, jo apkurei izmantos vietējos atjaunojamos energoresursus – šķeldu. Tagad uzņēmums izmanto tikai no Latvijas izejvielām ražotu siltumu, jo arī līdz šim daļa no apkures tika nodrošināta, izmantojot biogāzi.

Iekāro visi – kā nodokļu iekasētāji, tā veselīgas pārtikas cienītāji

2022. gada nogalē tika uzsākta 4 ha veco siltumnīcu korpusu, kas būvēti 1979. gadā, nojaukšana. 2023. gadā sākta jaunu siltumnīcu 0,7 ha platībā būvniecība, un no 2024. gada janvāra visa gada garumā tiks audzēti lapu salāti. Salāti tiks audzēti ar videi draudzīgu un ilgtspējīgu pieeju, neizmantojot
plastmasas podiņus.

Nākotnē uzņēmums skatās optimistiski, jo dārzeņu tirgus ir augošs gan apjoma, gan sortimenta ziņā. Dārzeņu patēriņš pieaug, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas veselīgāku uzturu un ņem vērā dārzeņu sezonalitāti, dodot priekšroku tieši tiem produktiem, kas aktuāli konkrētajā gadalaikā. Sezonalitātes izpratne nozīmē, ka cilvēki izvēlas vietējos dārzeņus, kas ir svaigāki.

Uzņēmumā patērētāju atbalstu vietējiem ražotājiem ļoti novērtē un saka katram lielu “Paldies!”. Ilgtermiņā uzņēmuma mērķis ir paplašināt vietējās produkcijas ražošanas apjomus, lai aizvietotu esošo importu. Tāpēc uzņēmumā neizprot valdības plānus atcelt samazināto 5 % PVN likmi dārzeņiem un augļiem. Nosakot samazināto 5 % PVN likmi, būtiskākais ieguvums bija ēnu ekonomikas apkarošana. Ievērojami samazinājās nezināmas izcelsmes augļu un dārzeņu piedāvājums tirgū, nodrošinot patērētājiem piekļuvi legāliem un kvalitatīviem produktiem. Atgriežoties pie 21 % vai nosakot 12 % PVN likmi, tirgus situācija atgriezīsies turpat, kur tā bija pirms četriem gadiem, radot nelegālām darbībām piemērotu vidi.
Otrs būtiskākais faktors, kas ietekmē vietējās produkcijas patēriņu, ir cenas veikalos. Uzņēmumā uzskata, ka, palielinot šo PVN likmi, pieaugs augļu un dārzeņu cenas gala patērētājiem, un tas būs papildu finansiālais slogs iedzīvotājiem. Laikā, kad dzīves dārdzība jau tā pieaug un iedzīvotāji cīnās ar pieaugošajām izmaksām, to vienkārši nedrīkst darīt. Kopumā valstī pietrūkst ilgtermiņa plānošanas, kā attīstīt ražošanu, vairot ieņēmumus. Lieli laika un enerģijas resursi tiek tērēti, lai budžeta līdzekļus sadalītu un tad atkal pārdalītu. Strauji un neprognozējami tiek mainīti normatīvie akti, kas ļoti būtiski apgrūtina darbu. Joprojām ir daudz birokrātijas, un bieži vien esam pārāk centīgi, skrienot pa priekšu Eiropas regulām.

Sabiedriski aktīvi saimnieki

Uzņēmums aktīvi iesaistās dažādās sabiedriskās norisēs: nodrošina stipendijas lauksaimniecības nozarē, atbalsta dažāda veida sporta un veselīga dzīvesveida aktivitātes, dāvina produkciju tiem, kam klājas grūtāk, piemēram, bērniem bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm, sporta veterāniem u. c. Jau trīs gadus uzņēmums piedalās VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” (BKUS) projektā “Ēstprieks”, nodrošinot mazajiem pacientiem vairāk nekā 10 tūkstošus kilogramu svaigu dārzeņu gadā.

Cauru gadu zaļš un svaigs

Populārākais uzņēmuma produkts ir garais Mārupes gurķis. Visus 12 gada mēnešus uzņēmums tirgū var piedāvāt Latvijā audzētus gurķus, jo moderno tehnoloģiju izmantošana ļauj tos audzēt arī ziemas mēnešos, aizvietojot dabīgo apgaismojumu ar mākslīgo. Īsais ceļš no siltumnīcas līdz veikalam nodrošina gurķu (sezonā arī tomātu) svaigumu un kvalitāti. Lai izpētītu, kā tad ziemā gurķim klājas Mārupē, “Uzņēmēju Vēstis” viesojās Mārupes siltumnīcu kompleksā. Lai gan ārā valda balta ziema un pati nokļūšana līdz Jaunmārupei bija izaicinoša, siltumnīcās valda gandrīz SPA (gurķu SPA?) līdzīga atmosfēra – patīkams siltums (+23–24 ^oC), maiga, dzeltena gaisma, ziedoši augi un mūzika. Augšanas procesa sākumā gurķu stādi tiek iestādīti nelielos konteineros akmens vates substrātā, kam tiek pievadītas barības vielas. Stādu rinda ir iespaidīga, vidēji vienā rindā 210 stādu. Gurķiem
ir stingrs diennakts režīms – 19 stundas diennaktī tie “strādā” (aug un ražo), 5 stundas atpūšas.

Atpūtas laikā tiek izslēgts mākslīgais apgaismojums un samazināta apkures temperatūra līdz +17–19 ^oC. Katrā atsevišķā siltumnīcu korpusā gan mikroklimats atšķiras atbilstoši augu attīstības fāzei. Mārupē gurķi ražo no 3. līdz 13. augšanas nedēļai, un katrā attīstības posmā auga prasības nedaudz atšķiras. Tiek audzēta tikai viena siltumnīcu apstākļiem piemērota gurķu šķirne (t. s. garie gurķi), un no viena stāda augšanas cikla laikā var novākt gandrīz 45 kg ražas.

Cikla beigās katra siltumnīca tiek iztīrīta no stādiem, dezinficēta un sagatavota jaunajam stādījumam. Augu zaļā masa tiek izmantota biogāzes ražošanai.

Jautājām, vai dzeltenā gaisma un omulīgais siltums labvēlīgi ietekmē arī darbinieku noskaņojumu. Tas neesot īpaši pētīts, taču ir novērots, ka darbinieku pieeja darbam var būt ļoti dažāda (daži klausās mūziku, citi savukārt ļoti koncentrējas darbam un neko īpaši nemana sev apkārt, vieni strādā ļoti ātri, otri – lēnām un uzmanīgi), un tikpat dažāda var būt raža katra darbinieka individuālajā gurķu rindā (katram darbiniekam ir izdalītas individuālas kopjamo stādu rindas). Varētu teikt, ka darbiniekam veidojas kāda īpaša saikne ar audzējamo gurķu stādu, bet to nav iespējams definēt un strukturēt. Lielākā daļa (80 %) darbinieku siltumnīcās strādā vairāk nekā 10 gadus, un tā nebūtu, ja viņi nemīlētu savus stādus un darbs viņiem nesniegtu gandarījumu.

Laimīgā gurķa ēdienkarte

Lai gurķi labi attīstītos un ražotu, ir nepieciešama atbilstoša piebarošana jeb mēslošana. Barības vielu “kokteiļu” receptes uzņēmums izstrādā pats savā laboratorijā, un to noteikti varētu uzskatīt par konkurences priekšrocību. Visām barības vielām ir jābūt perfektā balansā, jo arī augu tāpat kā cilvēku ir iespējams pārbarot. Piebarošanai pamatā tiek izmantotas minerālvielas (kālijs, kalcijs u. c.), lai nodrošinātu gurķī veselīgo uzturvielu daudzumu (skat. att. – avots SIA “Mārupes Siltumnīcas”).

Papildus, lai augi varētu tik intensīvi attīstīties, siltumnīcās tiek pievadīts arī CO2. Augu aizsardzība pret kaitēkļiem (tīklērces, tripši u. tml.) tiek nodrošināta ar bioloģiskām metodēm – tiek izmantoti kukainīši, ko izvieto siltumnīcās nelielos papīra maisiņos.

Kā taisnie, tā līkie – uz veikala plauktu!

Vērojot dažādos gurķu eksemplārus, dabīgi radās jautājums par bieži publiski “apspēlēto” līko gurķu tēmu – kas notiek ar nestandarta gurķiem? Reāli audzējot gurķus ar vertikālo metodi, šādas nestandarta produkcijas neesot daudz, tā nokļūst 2. šķirā un arī tiek pārdota, tikai par zemāku cenu. Ārā netiek mests nekas.

Gurķu stādu kopšanā liela nozīme ir arī lieko lapu novākšanai, lai gaisma varētu netraucēti piekļūt pašiem gurķiem. Nedēļas laikā no katra stāda novāc 7–8 lapas, un tas ir tīrs roku darbs. Lai koptu vertikālos stādus un novāktu ražu, darbinieki lielu daļu darba laika pavada uz mobiliem pacēlājiem vairāku metru augstumā. Galva nereibstot, bet, protams, esot jāpierod pie šādiem darba apstākļiem.
Gatavais gurķis tiek rūpīgi iesaiņots pārstrādājamā pārtikas plēvē un ir gatavs ceļam pie patērētāja. Šis process īpaši patīkot Mārupes bērniem, kuri esot bieži siltumnīcu apmeklētāji un gurķu degustētāji. Aizspriedums, ka bērniem negaršojot gurķi, esot nepatiess. Arī UV cer, ka Mārupes bērni ēd savā novadā augušos un rūpīgi koptos “laimīgos” gurķus.

Tuvāk iepazīties ar dārzeņu audzēšanas procesu var, noskatoties video SIA “Mārupes Siltumnīcas” mājaslapā www.marupessiltumnicas.lv.

“Uzņēmēju Vēstis” pateicas par palīdzību materiāla sagatavošanā Laurai Kļaviņai, SIA “Ezerkauliņi Agro” zīmolvedības un komunikācijas projektu vadītājai.

1. SIA “Ezerkauliņi”. “Ezerkauliņi” ir īpašnieku dzimtas māju vārds. “Ezerkauliņu” mājas pēc Rīgas HES uzcelšanas appludināja. Lai saglabātu “Ezerkauliņu” vārdu, 1997. gadā zemnieku saimniecībai Salaspilī tika dots nosaukums “Ezerkauliņi”. Šodien Latvijas tirgum tiek ražoti daudzi pārtikas produkti ar zīmolu “Ezerkauliņi”. Populārākie ir vārītas un marinētas bietes, skābēti un sutināti kāposti, vārīti zirņi, dažāda veida gatavie salāti, zaļie lociņi, kā arī burkāni un pastinaki. ↩︎
2. Kooperatīvs “Baltijas dārzeņi”. Kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi” dibināta 2005. gadā, tajā ir 17 biedri, pārstāvot visus Latvijas novadus. Katrs no kooperatīva biedriem ir specializējies kādu konkrētu kultūru audzēšanā. Kooperatīva biedri kopā audzē siltumnīcu dārzeņus ap 30 ha platībā un lauka dārzeņus ap 550 ha platībā. “Baltijas dārzeņi” nodrošina noliktavas, loģistikas un tirdzniecības funkciju. Gadā tiek realizēts vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu produkcijas. ↩︎