Tradīcijas jāveido pašiem

9. septembrī Mārupē notiek jau otrais Mārupes uzņēmēju festivāls.

Ar Mārupes uzņēmēju festivāla producenti ILZI ZARIŅU sarunājas SILVESTRS SAVICKIS.

ILZE ZARIŅA, kā tagad mēdz teikt, ir uzņēmēja labjūtības nozarē. Šī nozare ietver visu, kas saistīts ar cilvēka ķermeņa, prāta un gara kvalitāti mūža garumā, sākot no meditācijas un ķermeņa spa un beidzot ar veselības aprūpi un ārstniecību. Ilze ikdienā vada divus uzņēmumus: ir īpašniece un vadītāja nelielai klīnikai “Vesels bērns” un Baltijas pārstāvniecības vadītāja uzņēmumā “Genekor Medical”, kas nodarbojas ar vēža gēnu testu izstrādi un testēšanas nodrošināšanu.

SILVESTRS: Ilze, pagājušā gada rudenī mēs veidojām raidierakstu sēriju, kurā viena no ilgākajām epizodēm bija saruna ar Tevi. Toreiz es Tevi pieteicu kā “dāmu, kas palīdz cilvēkiem ilgāk, labāk un kvalitatīvāk dzīvot”. Toreiz Tava darba ikdiena bija aizņemta ar bērnu klīnikas vadīšanu. Starplaikā Tu esi ielēkusi vēl vienā biznesā – esi reģiona pārstāve starptautiskā uzņēmumā, kur nodarbojas ar vēža testiem un, visticamāk, palīdz savlaicīgi atklāt onkoloģisko saslimšanu potenciālu. Kā ar šo visu Tu tiec galā?

ILZE: Ja nemaldos, es toreiz Tev stāstīju, ka esmu vidzemniece no Valmieras puses. Visi mūsējie ir tādi uzņēmīgi un sīksti ļaudis. Ne velti Valmiera ir Vidzemes reģiona galvaspilsēta, kas tiek uzskatīta par visas Ziemeļlatvijas uzņēmējdarbības centru. Tur vēsturiski atrodas tās puses lielākie ražošanas uzņēmumi, bet arī šobrīd pašvaldība cenšas darīt visu, lai Valmiera savas uzņēmēju pilsētas pozīcijas aizvien vairāk nostiprinātu. Tātad uzņemas darīt vēl vairāk. Tāpat es, jūtot savas spējas, potenciālu un zināšanas, uzņemos jaunus pienākumus. Darīšana rada papildu enerģiju. Vidzemes saknes ir mana atbilde uz Tavu jautājumu.

SILVESTRS: Vadīt divus uzņēmumus jau ir jābūt izaicinājumam, bet Tu esi arī viena no aktīvākajām Mārupes uzņēmēju dalībniecēm (Ilze ir biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes locekle un aktīviste – red). 2022. gada pavasarī, kad biedrībā runājām, ka vajadzētu noorganizēt kādu liela mēroga pasākumu novada uzņēmēju popularizēšanai, tā bija tieši Tava ideja, ka jārīko festivāls. Nevis kāds neliels pasākums vai seminārs, bet tieši festivāls. Kā Tev ienāca prātā kas tāds?

ILZE: Vēl es mācījos teātra skolā (vidusskolā ar teātra mākslas novirzienu – red.) – aktieriem jābūt gataviem iejusties dažādās lomās teju vienlaicīgi. Būdams aktieris, tu nekad nevarēsi pilnībā iejusties tikai vienā lomā, jo paralēli izrādēm būs vēl vairāki jauniestudējumu mēģinājumi utt. No rīta Tu vari būt večiņa ar adīkli, bet vakarā jau bruņinieks uz stalta zirga. Tāpat arī dzīvē – ja vēlies sasniegt augstienes, meklē mērķus virs horizonta.

SILVESTRS: Vai ideja par festivālu bija “virs horizonta”?

ILZE: Tā tiešām laikam bija tāda “virshorizonta” doma, kas labu laiku lidinājās kaut kur kosmosā un tad īstajā brīdī atnāca pie manis. Pamatideja festivālam vairāk bija domāta kā tāda mārupiešu kopā būšana. Lai cilvēki, kas dzīvo Mārupē, zina, piemēram, visas kafejnīcas, restorānus, veikaliņus – zina tos cilvēkus, kas to visu ir radījuši, izveidojuši un turpina attīstīt. Ir svarīgi, ka mēs, mārupieši, atbalstām savējos un esam viens otram kā savējie. Man vienmēr tas šķitis svarīgi arī ikdienā – es pati ziedus un lauku labumus iegādājos no vietējo cilvēku stendiņiem tirdziņos, arī pa tiešo no dārziem, arī kūkas un citus gardumus pasūtu no mūsu vietējās kūku Ilzes (Ilze Kupča, SIA “Dabas saldumu maģija” – red.).
Otra dimensija ir t. s. lielie uzņēmumi, kas balsta mūsu valsts ekonomiku, rada darba vietas un maksā nodokļus. Daudzus no tiem vada mārupieši, tajos strādā mārupieši. Atkal, tie ir mūsu pašu cilvēki, kuriem jārada sajūta, ka viņu uzņēmums nav kaut kas liels un bezpersonisks, bet ar saknēm novadā un cilvēkos. Piemēram, tā pati lidosta (starptautiskā lidosta “Rīga” – red.). Lidosta ir lidosta ikvienam, visi to zina un pazīst, ikvienas ceļojuma, piedzīvojuma vai darba emocijas sākas tieši lidostā. Bet cik cilvēku aizdomājas, ka lidosta atrodas Mārupes novadā? Ka tur strādā mārupieši, ka uzņēmuma vadības pārstāvji arī dzīvo Mārupē? Lidosta ir ne tikai liels darba devējs, bet arī aktīvs sadarbības partneris novadam. Mēs lepojamies, ka lidosta ir mūsu, biedrības “Mārupes uzņēmēji”, biedrs. Festivāls arī lielajiem uzņēmumiem ir vieta, kurā pasvītrot savas saiknes ar Mārupes novadu.

SILVESTRS: Jebkura pasākuma organizēšana ir grūts darbs, kas prasa precizitāti un disciplīnu, spēju salikt kopā lietas un cilvēkus, protams, tas ir arī adrenalīns un stress. Savukārt pēc notikuma beigām atnāk īstās emocijas – gan priekpilnas, gan dažkārt ne tik ļoti. Tas viss pieder pie lietas. Saki, kādas emocijas sniedza darbošanās pie festivāla organizēšanas un kāda bija pēcgarša pēc pirmā festivāla?

ILZE: Man reizēm piemīt tāda kā lieluma mānija, kad vispirms ir ideja un pilnīga pārliecība, ka jebkuru ideju ir iespējams realizēt. Bet sākotnēji es īsti neizvērtēju idejas realizācijas apmērus un lielumu. Pagājušajā gadā, kad tā pa īstam bija jāķeras klāt pie festivāla organizēšanas un visas darbu lietas uzņēma dinamiskos apgriezienus, tikai tad es pa īstam aptvēru šāda pasākuma mērogus un ieguldījumu, ko prasa festivālu noorganizēt.
Bet tā ir arī dzīvē – svarīgi nenobīties un varbūt pat nedomāt par to, cik tas daudz prasīs un ko tas prasīs, bet vienkārši darīt…. Lai gan es ļoti skaidri atceros to brīdi, kad man personīgi iestājās šoks, cik milzīgs apjoms darba šī pasākuma organizēšanā ir jāiegulda, un vai tas vispār būs iespējams? Bet tad nāca mana vislielākā atklāsme, ka viens nav karotājs, ka komandas darbs būs tas, kas ļaus lietām notikt. Es brīžiem pat biju pārsteigta par to, cik produktīva un efektīva ir biedrības dalībnieku komanda, kas iesaistījās pasākuma organizēšanā. Savā dzīvē tik efektīvu un sadarbīgu komandu es pieredzēju pirmo reizi. Jebkuras idejas tika pieņemtas, konstruktīvi apspriestas, un pasākums tika salikts kopā kā puzles gabaliņi. Visi bija entuziasma pilni, gatavi darboties. Savukārt notikuma pēcgarša, kā jau Tu teici, vienmēr ietver tādu vairāku emociju amplitūdu. Man pašai sev šis pirmais festivāls bija izdevies, skaists, gaumīgs, saturīgs – nu ar šādu īpašības vārdu kopumu man gribas kopsavilkt savas sajūtas.
Tomēr arī man kā izteiktam sevis kritiķim, protams, bija arī citas pēcgaršas un pārdomas, ko varēja vēl labāk un citādāk, bet tās es paturēšu pie sevis.

SILVESTRS: Ir pagājis gads un šodien atkal ir svētki – atklājam otro Mārupes uzņēmēju festivālu (žurnāls iznāk tieši festivāla atklāšanas dienā 9. septembrī – red). Ko Tu sagaidi no otrā festivāla un kādas mācības jāņem no pirmā gada? Kādas bija kļūdas, ko, organizējot otro festivālu, Tu noteikti ņēmi vērā?

ILZE: Teikšu ierasti – nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Ir jāsaprot, ka ikvienam no mums festivāla organizēšana ir kā papildu projekts, ko mēs īstenojam no sava ikdienas darba brīvajā laikā – laikā, kā visiem trūkst un ir par maz. Parasti ar pasākumu organizēšanu nodarbojas specializētas aģentūras vairāku cilvēku sastāvā, kuriem tas ir ikdienas darbs 8 stundu garumā. Savukārt šo festivālu mēs organizējam paši, nepiesaistot profesionāļus no ārpuses, tiesa, mūsu pašu vidū ir cilvēki ar pieredzi organizēšanā, mārketingā un sabiedriskajās attiecībās. Tāpēc pašu gatavots ir pašu gatavots, un par
rezultātu vienmēr lielāks gandarījums. Es nedomāju, ka bija kādas lielas kļūdas. Drīzāk jau atkal pietrūka laika un enerģijas festivāla plašākai komunicēšanai, reklamēšanai, lai šo pasākumu apmeklē vēl vairāk cilvēku. Pirmais festivāls notika teju pilnas dienas ilgumā, kopskaitā to apmeklēja ievērojams skaits mārupiešu un novada viesu.
Festivālā bija 7 pieturas, kas bija izkliedētas lai arī koncentrētā, tomēr plašākā teritorijā. Tāpēc bija brīži, kad šķita, ka kādā pieturā cilvēku varētu būt vairāk. Šogad no tā mācījāmies un darbojamies nedaudz kompaktāk – gan laikā, gan telpā. Kopumā no otrā festivāla es sagaidu vēl lielāku mūsu biedrības atpazīstamību. Tas, ko dzirdējām pēc pirmā festivāla, ka gan citu biedrību pārstāvji, gan Mārupes iedzīvotāji mūs teicās iepazinuši kā ļoti aktīvu organizāciju. Protams, sagaidu, ka satiksies īstie cilvēki īstajā laikā, un tas, iespējams, pavērs jaunus apvāršņus viņu dzīvēs. Kā konkrētu piemēru varu minēt diskusiju dalībnieču (pirmajā Mārupes uzņēmēju festivālā dienas garumā notika skatuves diskusijas – red.) satikšanos pagājušā gada diskusiju panelī par tēmu sievietes uzņēmējdarbībā. Neviena no dalībniecēm iepriekš viena otru nepazina. Bet mēs satikāmies tieši festivālā, un vēlāk starp mums izveidojās draudzība. Un nu divas no tās dienas diskusijas dalībniecēm – uzņēmējas Inga un Ilze – ir atvērušas savas ražotnes viena otrai blakus un savu uzņēmējdarbību veic kaimiņos, viena otru stiprinot un iedvesmojot. Vai nav labs rezultāts?

SILVESTRS: Producējot vai piedaloties šādos notikumos, vienmēr ir kāda viena lieta, kas īpaši aizķeras emocionāli. Kas ir Tava “viena lieta”?

ILZE: Ir septiņi no rīta, Mārupes pilsētas centrā no visām pusēm saplūst kravas furgoni, tiek krautas dažādas konstrukcijas, dekorācijas, materiāli, ierodas mobilās kafejnīcas, dekoratori. Un Tu esi notikuma vidū, cilvēks bez lielas pieredzes pasākumu organizēšanā, un īsti pat nespēj aptvert, kā nepilnas stundas laikā viss šis pārvērtīsies kaut cik jēdzīgā izskatā. Un tad ieslēdzās festivāla brīvprātīgo palīgu jauda. Tie bija mūsu pašu bērni – pusaudži. Pieci roku pāri apbrīnojamā ātrumā, degsmē un precizitātē krāva un nesa puķu podus, norobežoja teritoriju, būvēja instalācijas, koordinēja izstādes dalībniekus – tā, it kā viņi to būtu darījuši neskaitāmas reizes. Jauniešu acīs bija milzu entuziasms un atbildība sajūta. Tad arī mans stress pazuda, parādījās lepnuma dzirksts, un prātā nāca teiciens par ābelēm un āboliem…

SILVESTRS: Šodienas festivāls nesīs jaunas emocijas un secinājumus. Bet mūsu sarunu gribētos nobeigt uz plašākas filozofiskas nots ar jautājumu – kas Tavās acīs ir Mārupes uzņēmēji? Kāpēc Tu esi kopā ar mums?

ILZE: Mārupes uzņēmēji ir viena riktīgi stipra savējo kopiena. Sākotnēji man šķita tāda goda lieta – ja esi mārupiete, īsteno savu uzņēmējdarbību Mārupē, tad būt biedrībā “Mārupes uzņēmēji” būtu tāda loģiska lieta. Beigās iestāšanās un darbs biedrībā izrādījās daudz nozīmīgāks, nekā es biju iedomājusies. Tā patiešām ir savējo kopiena, kurā mēs visi esam vienā laivā gan kā uzņēmēji, gan kā Mārupes novada iedzīvotāji. Cilvēki, kuriem patiesi rūp sava novada attīstība visplašākajās dimensijās,
– sākot ar uzņēmējdarbības veicināšanu, novada labu pārvaldību, savstarpēju atbalstu un palīdzēšanu cits citam un beidzot ar ieguldījumu skolu mācību programmu pilnveidē. Ir jādarbojas tā, lai mūs novads būtu paraugs citiem novadiem, šeit būtu izcilākie uzņēmēji, gudrākie bērni un nesavtīgākie pieaugušie. Un biedrība “Mārupes uzņēmēji” ir lielisks pamats šīs vērtības veidot un attīstīt.

Bet par festivālu runājot – notikumi stiprina attiecības un veido tradīcijas. Lai būtu stipras attiecības, tradīcijas ir jāveido pašiem.