Ar sirdslietām rāmi lēnām

Valtera raga ostā & lidostā viesojās un ar iederīgajiem tajā sarunājās LIESMA KALVE

Valtera raga osta & lidosta atvērta ikvienam, kurš šeit iederas. Vieta Mārupes novadā, līdzās Salas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajai baznīcai, ko ieraugot, neviens nespēj iztikt bez emocijām – īsta pērle starp priežu silu un Lielupes meldraino krastu. Tālajos sociālisma laikos te rosījās kolhoza “Padomju Latvija” lauktehnikas remontnieki, šodien sporta, atpūtas, darba un biznesa vieta trim krietniem Mārupes novada vīriem. Viņi ir atvērti sadarbībai, bet tā ir jānopelna.
Ar naudu vien nebūs pietiekami. Vajadzēs patiesu vēlmi darīt ko ar jēgu, domājot par jauno paaudzi, biznesa nišas attīstību un spēju būt īstam savējam.

Te bija katastrofāli degradēta vide! Saka ULDIS ČAKĀNS, Valtera raga ostas & lidostas vietas īpašnieks, atceroties laiku pirms 20 gadiem, kad Spuņciemā nopirka 3,3 hektāru piedrazotu zemi Lielupes pašā krastā. Kad rakām ostu, cēlām ārā no zemes mucas ar eļļu, traktoru detaļas un ko tik vēl ne. Kolhoznieki visus atkritumus bija ierakuši zemē, nācās to atkarot – sakopt un satīrīt.

Pašlaik te izveidota piestātne vismaz 25 laivām, izrakts 100 metru kanāls, un saimnieks izvēlējies tos sadarbības partnerus, kuri viņaprāt šeit iederas. Uldis pats kādu laiku nodarbojies ar jahtām. Daudzus gadus atpakaļ divatā ar sievu no Lielupes ar motorjahtu aizlaiduši līdz pat Ālandu salām. Kādā brīdī nākusi apjausma, ka pats to vairs negrib darīt profesionālā līmenī, tāpēc uzrunājis senu paziņu, Raimondu Budkānu, kura tēvs ir viens no pirmajiem Latvijā, kurš nodarbojas ar motorkuģu tirdzniecību un sniedz pilna servisa pakalpojumus. Paaudžu bizness un pirmais nomnieks, kurš šai vietai kā radīts.

RAIMONDS BUDKĀNS atklāj, ka patiesībā ir praktiski vienīgie Latvijā, kas piedāvā tik plašu servisu motorjahtu cienītājiem. Bijušajās kolhoznieku remontdarbnīcās iekārtots laivu serviss, kur remontē visu – sākot no virsbūves līdz navigācijas ierīcēm un klāja aprīkojumam – pilna servisa laivu centrs.

Latvijā pārstāvam vienu no lielākajām skandināvu jahtu būves grupām, kura tirgū piedāvā vairāku zīmolu jahtas. Tirgojam un piegādājam viņu jahtas pircējam. Apmācām jauno īpašnieku to lietot, veicam garantijas un pēcgarantijas remontu, modernizāciju, izbraucam uz jebkuru vietu, kur klientam nepieciešams mobilais serviss. Visas ostas lietas ir mūsu – SIA “RB Power service” – atbildība, stāsta tā īpašnieks Raimonds.
Nelielā piestātne ir pilna jahtām. Skaidrs, ka tik savrupā un stilīgā ostā savu laivu gribētu turēt ikviens. Izskatās, ka iespiesties šeit vairs nav iespējams. Tomēr Raimonds ir noskaņots citādi.

Mēs saviem klientiem, kurus zinām vai kuri pārliecina par savu nolūku nopietnību, vietu šajā ostā atradīsim vienmēr. Ja ne gluži šeit, tad citā piestātnē, kamēr atbrīvojas vieta, ja Spuņciems jahtotājam tomēr ir vislabākais.

Lieki piebilst, ka šeit laivas arī izceļ un ieceļ ūdenī, ieziemo nesezonai. Tomēr peldrīki ir tik vilinoši! Vasara praktiski neskaitās izbaudīta, ja kaut reizi nav pabūts ūdenī vienalga ar ko – buru vai motorjahtu, supu vai veikbordu. Jautāju, vai laivu pieejamība tiek izmantota arī ūdens tūristiem, kuri nav jahtu īpašnieki.

Pilnīgi noteikti! Atsaucas Raimonds. Esam biedri “Baltijas atpūtas kuģu asociācijā”, un tas mums dod iespēju nodrošināt vienu vai vairākas laivas korporatīviem pasākumiem – atbilstoši cilvēku daudzumam ģimenes vai romantiskiem saulrieta izbraucieniem. Saplānojam maršrutu, pieturvietas, startējam no Valtera raga ostas vai jebkuras citas vietas. Vienīgi ar bērnu pasākumiem esam piesardzīgi. Lai gan atbildība par bērnu drošību ir vecāku ziņā, gala beigās par visu, kas notiek uz kuģa, atbild kapteinis. Mans vairāk nekā trīs gadu vecais dēls pilnībā novērtē visu, kas notiek uz jahtas. Viņam acis deg, kad kopā kuģojam. Par viņa atbildības sajūtu un respektu pret laivu nešaubos.

Izskatās, ka šis turpinās būt ģimenes pasākums.

OSKARS KRŪZE – vēl viens vīrs, kurš šeit labi iederas. Tieku uzaicināta uz Latvijas atklāto čempionātu veikbordā aiz laivas, kas notiks nedēļas nogalē. Čempionātā dalību pieteikuši sportisti no Spānijas, Jaunzēlandes, Lielbritānijas, Ukrainas un, protams, Latvijas. Oskars vada Latvijas Ūdensslēpošanas un veikborda federāciju, trenē mūsu sportistus Eiropas sacensībām un meklē jaunos talantus – 10–12 gadus vecus jauniešus, kuri izrādītos talantīgi šim sporta veidam. Vēl viena iespēja kļūt par savējo Valtera raga ostas komūnā.

Es būtu laimīgs, ja maniem četriem sportistiem, kurus trenēju Eiropas čempionātam, pievienotos vismaz vēl viens! Treniņnometnes nerīkojam, jo pārāk maz sportistu, tāpēc sanāk, ka strādāju ar katru individuāli. Mūs finansiāli atbalsta Latvijas Sporta federāciju padome.

Foto: no personīgā arhīva

Veikbords aiz laivas ir īpašs ar to, ka sportisti veic dažādus trikus un sarežģītus akrobātikas demonstrējumus uz viļņa aiz laivas. To vērtē trīs tiesneši laivā. Latvijā 2017. gadā notika Eiropas čempionāts, bet kopš 2011. gada Latvijas čempionāti ik vasaru notiek šeit – Valtera raga ostā.
Bet kā tad ar lidostu? Jautāju Uldim Čakānam par vārdu, kas iekļauts vietas nosaukumā.

Nosaukt jau es varu jebkā – kaut par kodolfizikas pazemes laboratoriju, Uldis atsmej. Manuprāt, forši skan – osta un lidosta. Jo osta šeit ir un lidotāji arī. Tikai lidaparātiem pēc aviācijas noteikumiem, ja nav īpaši slēgta zona, ir tiesības nosēsties jebkur ar vietas īpašnieka atļauju. Mēs savulaik plānojām šo vietu sertificēt kā lidlauku, bet neizdevās. Un paldies Dievam, ka tā! Tas uzliktu mums par pienākumu apkalpot ikvienu lidaparātu, kurš vēlas vai ir nepieciešams šeit nosēsties. Tas rada tik daudz pienākumu, bet nekādu ienākumu. Mēs pat bērzu nozāģējām par tik lielu gabalu, cik nepieciešams lidlauka sertificēšanai. Dārznieks teica, ka koks nokaltīs, bet nekā – tas izdzina no stumbeņa veselas četras atvases! Tad jau laikam lēmums tīkams arī dabai.

HARALDS ŠAGBAZJANS, lidotājs, pilots un UL helikopteru uzņēmuma līdzīpašnieks, arī ir mārupietis un vīrs, kurš šeit iederas.

Mūsu uzņēmums dibināts pirms gada 5. maijā. Viss sākās ar nejaušību. Pareizā laikā un pareizā vietā – Gātciemā – satikās trīs cilvēki. Sapratām, ka ir tukša niša mazajā aviācijā. UL (ultravieglās) lidmašīnas ir, helikopteru nav. Kāpēc tā? Kāpēc tik maz helikopteristu? Sākām likt puzli un sapratām, ka mums ir iztrūkstošais posms – cilvēks, kurš drīkst veikt UL helikopteru apmācību pilota sertifikāta iegūšanai. Mums ir Guntars ar 16 gadu helikoptera pilota pieredzi un tiesībām vadīt apmācību citiem pilotiem.

Foto: no personīgā arhīva

Haralds pats ir lidmašīnas pilots, tikai nesen iepazina tās sajūtas, ko rada helikoptera vadīšana, un atzīst, ka tās ir skaistas kā lidmašīnā, tā helītī.
Tas ir sirdsprojekts, kas vadāms un attīstāms tā, kā aviācijā ierasts – mierīgi, ar mīlestību un droši. Nenociešos nepajautājot, vai
vārdu “mīlestība” rakstīt ar lielo vai mazo burtu? Atbildi aizpļāpāju. Aizrunājāmies par to, kā lidotgribētāji atrod šo vietu.

Esam piedalījušies jau divās izstādēs. Ziņas par mums cilvēki nodod viens otram, un tas notiek diezgan jaudīgi. Nekādu īpašu mārketinga plānu neveidojam, lai gan ir zināmas iestrādnes. Bet nesteidzamies, kā jau teicu – visam jānotiek rāmi lēnām. Mums ir svarīgi radīt precedentu, lai būtu labais piemērs, ka mūsu ideja strādā. Kas ir precedents? Jaunais pilots, kurš, iekāpis lidaparātā, pacēlies gaisā un veicis savu pirmo lidojuma loku, saprot, ka šajā mirklī viņa dzīve ir radikāli mainījusies. Tai radies konkrēts vektors.

Klausos Haralda stāstījumu par plānoto Jauniešu programmu un prātoju (brīžam skaļi) par Latvijas izglītības reformu un kompetenču izglītību. Jā, Haraldam taisnība – Eiropā tas notiek jau sen, bet pie mums buksē. Mēs nevaram atļauties ziedot veselu paaudzi, lai pārlēktu pāri nokavējuma bedrei un vienkārši copy paste variantā darītu tāpat kā Eiropā – bez gadu desmitu iestrādēm. Lūk, ar ko jāsāk! Ar reālu piedzīvojumu un to sajūtu pieņemšanu vai noraidīšanu. Tieši tā rodas kompetence. Haralda 15-gadīgais dēls sastapās ar pilota pieredzi gaisā pie helikoptera stūres, un viņam tapa skaidrs, kas ir viņa kompetence, kas ir viņa nākotne. Tajā mirklī viņš kļuva pieaudzis. Tālāk sekos izglītība. Un Haralds to ir gatavs nodrošināt ne tikai savam dēlam, bet ikvienam, kurš izrādīs patiesu interesi par gaisa telpas sniegto baudījumu un tehniku, to pilotējot. Tas nākotnē. Cik tālā? Vēl viens jautājums, uz ko nav iespējams atbildēt.
Pagaidām Jaunatnes programma un projekts kopumā pašu finansēts, bet plānā ir sadarbības meklēšana ar valsti, institūcijām, kas domā līdzīgi.

Bet, jā – Mīlestība, runājot par Valtera raga ostu & lidostu, tiešām rakstāma ar lielo burtu. Jo tā šeit ne tikai dzīvo, bet valda. Viss un visi, kuri šeit nonāk, saprot, ka dzīvē nav nekā vērtīgāka, kā darīt to, kas ir sirdslieta, būt kopā ar tiem, kuriem ir tāpat, un rāmi lēnām, soli pa solim iet uz mērķi, lai cik globāls vai augsts tas būtu.